Gulbenes rajonā pērn reģistrēti deviņi iedzīvotāji, kas ar tuberkulozi saslimuši pirmo reizi, bet astoņi bijuši recidīvi (atkārtota saslimšana).
Gulbenes rajonā pērn reģistrēti deviņi iedzīvotāji, kas ar tuberkulozi saslimuši pirmo reizi, bet astoņi bijuši recidīvi (atkārtota saslimšana). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas ir mazāk. Tomēr šie skaitļi neuzrāda patieso slimnieku skaitu, jo daudzi neapmeklē ārstu un neiziet fluorogrāfa apskati.
“Kopš 2000. gada 1. janvāra rajonā vairs nebrauc izbraukuma fluorogrāfs, līdz ar to mēs zinām tikai tos iedzīvotājus, kas jau ir saslimuši, bet profilaktiski nevienam nevaram palīdzēt,” informē Gulbenes rajona slimnīcas tuberkulozes un plaušu slimību kabineta vadītāja Jūlija Landsmane.
Viņa atzīst, ka saslimstība ar tuberkulozi mazinās, bet pērn Latvijā ar to saslimuši daudzi bērni (Latvijā 144, Gulbenes rajonā viens, turklāt no šā skaitļa 90 procentus slimo bērnu skolās un pirmsskolas iestādēs atklāja rudenī ar profilaktiskās potes palīdzību), tāpēc jāsecina, ka arī pieaugušo vidū šī slimība ir, tikai nav atklāta un reģistrēta.
“Daudziem bērniem Mantū reakcija pēc profilaktiskajiem pasākumiem bija pozitīva. Tas pierāda, ka daudzi jaunieši bijuši saskarē ar slimu cilvēku. Savukārt citiem tā ir normāla reakcija uz prettuberkulozes poti, kas veikta dzemdību nodaļā,” atzīst J.Landsmane.
Gulbenes rajonā visvairāk ar tuberkulozi slimo vīrieši darbspējīgajā vecumā. “Rajonā palielinājies bērnu skaits, kas ar to ir inficēti, bet pieaugušo daudzums, kas slimo ar tuberkulozi, ir samazinājies. Tas liek domāt, ka daudzi cilvēki, kas jau reāli slimo ar šo slimību, pie ārsta neiet un slimību ielaiž vēl dziļāk. Viņi neapzinās, ka var aplipināt citus, kas ar viņiem nonāk saskarsmē,” norāda ārste.
Tuberkulozes pirmās pazīmes ir nogurums, svīšana naktī, neliela temperatūra, ilgstošs klepus. “Jāpievērš uzmanība bērniem, kas bieži slimo ar bronhītu, angīnu un pneimoniju. Ja bērns bieži klepo, tad vajag noskaidrot, vai nav saskarsme ar slimu cilvēku. Speciālisti uzskata, ka bērni vecumā līdz četriem gadiem ir īpaši uzņēmīgi pret tuberkulozi,” atzīst J.Landsmane.
“Visus izdevumus tuberkulozes ārstēšanai atmaksā valsts. Četru mēnešu ārstniecības kurss vienam cilvēkam izmaksā 1400 latus, turklāt pilnvērtīga ārstēšana vienmēr ilgst no sešiem līdz astoņiem mēnešiem. Slimnieki saņem sociālo palīdzību, lai varētu iegādāties pilnvērtīgu pārtiku,” norāda ārste.
Gulbenes rajonā ar tuberkulozi galvenokārt slimo bezdarbnieki un iedzīvotāji, kam nav patstāvīgas dzīvesvietas. “Pērn ar šo slimību rajonā nomira divi vīrieši vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Turklāt vienam no viņiem laikus konstatēju tuberkulozi un nozīmēju ārstēšanai. Bet viņš no tās aizmuka, uzskatot, ka slimība nav nopietna. Vēlāk ieradās pie manis, bet slimība bija ielaista, un palīdzēt vairs nevarēja,” stāsta J.Landsmane.
Viņa atzīst, ka iedzīvotāji, kas vienreiz slimojuši ar tuberkulozi, saglabā iespēju ar to slimot recidīvi, tādēļ viņiem obligāts noteikums katru gadu iziet fluorogrāfu.
Ārsts iesaka iziet fluorogrāfu katram, tas nepieciešams paša un bērnu veselības labā, jo neapzinīgu cilvēku dēļ cieš nevainīgi, kas nokļuvuši ilgstošā saskarsmē ar baciļu izdalītāju.
Fakti
Pērn Latvijā pieaudzis ar tuberkulozi saslimušo skaits, jo Latvijā reģistrēti 1715 saslimuši cilvēki, kas salīdzinājumā par 1999. gadu ir par 42 gadījumiem vairāk.
Nedaudz samazinājusies mirstība ar tuberkulozi. Ja 1998. gadā ar tuberkulozi miruši 362 cilvēki, tad 1999. gadā – 313, bet pērn 300 cilvēki.
Pērn vislielākais saslimušo skaits ir darbspējīgajā vecumā no 25 līdz 60 gadiem, bet vīrieši saslimst ar tuberkulozi 2,5 reizes biežāk nekā sievietes.
Statistika liecina, ka visvairāk ar tuberkulozi saslimst bezdarbnieki (36,2 procenti), alkoholiķi (32,4 procenti), kontaktā ar slimniekiem esošie (21,4 procenti) un apcietinātie (10,9 procenti).
