Rīga, 10.sept., LETA. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce jeb sekas, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas paskumu nepieciešamību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas ir pozitīvi, nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori.
Pirmkārt, lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas – apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā.
Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada laikā kāpis par 14%, tai skaitā ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā – apdrošināšanā.
Lai arī tikai jūlijā sākuši darboties vairāki valdības pretinflācijas plāna pasākumi un to ietekme nevar būt momentāna, tomēr beidzamo mēnešu inflācijas dinamika norāda, ka valdībai jau šogad jāstrādā pie budžeta pārpalikuma 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, un būtiski lielāka pārpalikuma nākamā gada budžetā nekā patlaban plānots, uzskata LB.
Grāvītis norāda, ka šī un nākamā gada budžets tieši šobrīd ir likumdevēju un valdības darba kārtībā, bet jāatceras, ka to nevar paveikt finanšu ministrs viens pats – ir nepieciešama visa Ministru kabineta izpratne un atbalsts.
Turklāt intensīvi jāpievēršas pretinflācijas plānā jau paredzēto eksporta konkurētspējas veicināšanas un darba tirgus jautājumu risināšanai, uzsvēra centrālās bankas pārstāvis.
Jau ziņots, ka gada inflācija Latvijā augustā sasniegusi kārtējo rekordu – 10,1%, pārkāpjot “maģiskajai” divciparu skaitļa robežai. Preču cenas šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, augušas par 8,7%, bet pakalpojumu cenas – par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augustā bijusi augstākā inflācija vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.
