Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktais pētījums liecina, ka skolēni nepietiekami nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tā vietā pavadot laiku pie televizora vai datora, liecina.
“46,3% Latvijas skolēnu pusaudžu vecumā ir pietiekami fiziski aktīvi. Palielinoties vecumam, fiziskās aktivitātes būtiski samazinās. Meiteņu īpatsvars ar pietiekamu fizisko aktivitāti 11 gadu vecumā ir 45,5%, bet 15 gadu vecumā – 35,8%,” informē Sabiedrības veselības aģentūras sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Baiba Auzāne.
Aptauja parādīja, ka fizisko aktivitāšu vietā liela daļa skolēnu savā brīvajā laikā labprātāk skatās televizoru vai laikua pavada pie datora.
“Vidējais pie televizora pavadīto stundu skaits darbadienās ir 4,78 stundas, bet nedēļas nogalēs 5,48 stundas. Spēlējot datorspēles, “čatojot” vai pildot mājasdarbus, skolēni pie datora vidēji pavada 3,25 stundas darbadienās un 3,51 stundu nedēļas nogalēs. 19,9% skolēnu darbadienās datorspēlēm un spēļu konsolēm velta līdz pat piecām stundām. Nedēļas nogalēs tik pat ilgu laiku datoram velta 27,9% aptaujāto skolēnu,” atzīst B.Auzāne.
Pētījums veikts no 2002.-2006.gadam, izmantojot standartizētu anketu un aptaujājot 4245 piekto, septīto un devīto klašu skolēnus.
Skolēnu veselības paradumu pētījuma galvenais mērķis bija iegūt informāciju par skolas vecuma bērnu veselības paradumiem un dzīvesveidu. Pētījums tiek veikts ik pēc četriem gadiem.
“Joprojām notiek debates par pietiekamas fiziskās aktivitātes līmeni skolas vecuma bērniem, taču esošās vadlīnijas noteic, ka visiem skolas vecuma bērniem jābūt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā, ne mazāk kā piecas dienas nedēļā, ieskaitot gan mēreno, gan intensīvo fizisko slodzi,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.
SVA atgādina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan garīgo veselību, piemēram, stiprinot balsta – kustību sistēmu, samazinot sirds-asinsvadu slimību risku, kā arī sekmējot pozitīvas emocijas. Savukārt mazkustīgums veicina aptaukošanos, kas ir vairāku saslimšanu riska faktors.
SVA informē, ka ir gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus. Cilvēks, kas bērnībā un skolas gados brīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna, visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvo laiku pavadīt mazkustīgi.
“Pētījums “Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā” izdots 2000 eksemplāros. To izplatīs skolu administrācijām, sociālo zinību un sporta stundu skolotājiem, kā arī valsts un pašvaldību speciālistiem, kuri ir atbildīgi par sportu,” stāsta B.Auzāne.
