Jau pagājušajā mācību gadā Gulbenes 2. vidusskola sevi pieteica kā dalībnieci skolu un studējošās jaunatnes radošo darbu konkursā internetā “Zenta Mauriņa un mūsdienas”.
Viens no mūsu uzdevumiem bija uzrakstīt radošos darbus par mūsu izcilo novadnieci. Darbi nu tapuši, tagad gatavojamies literāram sarīkojumam par rakstnieci, kas notiks 25. septembrī.
Izzinājām, ka Lejasciema vidusskola sadarbībā ar pagasta bibliotēku 20. septembrī rīko pasākumu, lai dalītos savās atziņās par autori, tādēļ pieteicāmies ciemos. Īpaši priecājāmies par to, ka varēsim pabūt mājā, kur dzimusi izcilā esejiste.
Pasākums noritēja ļoti sirsnīgi un emocionāli. Ar aizrautību klausījāmies lejasciemiešu -gan pieaugušo, gan skolēnu – stāstījumā. Katrs no viņiem mēģināja atbildēt uz jautājumu – kāda ir mana Zenta Mauriņa. Atbilde bija katram sava, bet visas, būdamas tik personiskas un patiesas, mūs uzrunāja.
Arī mūsu audzēkņi sarīkojumā dalījās savās atziņās.
Artūrs Rikveilis uzsvēra, ka Z.Mauriņa ir latviete, kas tālu pasaulē nesusi Latvijas vārdu un, palikdama īsteni latviska, savas domas plašumā tomēr uzlūkojama par eiropieti.
Artis Upītis pastāstīja par vietām, kurās Eiropā savulaik bijusi autore un pagājušajā vasarā bijis arī viņš, par to, kā tur juties, par ko domājis.
Par rakstnieci kā par stipras gribas cilvēku, neatlaidīgu cīnītāju, bet arī ievainotu dvēseli runāja Laura Medniece.
Tomēr vistuvākā un nozīmīgākā esejiste ir mūsu Elīnai. Viņas teiktais daudzu acīs sariesa asaras. Runādama par Mauriņu, viņa mums atgādināja, cik daudz var izdarīt cilvēks, ja vien tic saviem spēkiem; cik svarīgi ir nezaudēt prieku, cilvēcību, līdzcietību.
Mājup devāmies sirdsgudrāki. Paldies visiem par kopā būšanu!
