Tie rožu pumpuri, kas vītuši, nekad vairs neatplauks.
* * *
Tie rožu pumpuri, kas vītuši,
Nekad vairs neatplauks.
Tie vārdi, kas debesīs gaisuši,
Nekad vairs atpakaļ nelidos.
Tos ceriņus, kam novīst lemts,
Ar ūdeni vairs neatdzīvināt.
Tos burtus, kas no mutes vēlās,
Ar nožēlu vairs neatsaukt.
To margrietiņas ziedu, ko zīlēt
rokas plūca,
Nemūžam melot nepiespiest.
To soli greizo, ko nepareizi spēri,
Nemūžam taisni nepagriezt.
Stārleta
