Nesen tikos ar pensionēto skolotāju, gulbenieti Birutu Zaļo. Biju pārsteigta par viņas teikto, jo parasti daudziem kaimiņi ir skaudīgi un nenovīdīgi.
Nesen tikos ar pensionēto skolotāju, gulbenieti Birutu Zaļo. Biju pārsteigta par viņas teikto, jo parasti daudziem kaimiņi ir skaudīgi un nenovīdīgi.
“Man blakus dzīvo strādīga kaimiņiene. Visur redzamas viņas čaklās rokas -gan mājā, gan dārzā. Viņa ir labestīga, izpalīdzīga un sirsnīga. Ziemsvētku vakarā viņa man jautāja, vai man mājās ir eglīte. Protams, ka nebija. Pēc mirkļa kaimiņiene ienesa eglīti, jau ieliktu paliktnī, un novēlēja man gaišus svētkus,” stāsta skolotāja, un viņas acīs iemirdzas asaras.
Šo kaimiņieni sauc Jevgenija Kallase. Tāpat skolotāja priecājas par divām meitenītēm, kas nāk pie viņas mācīties vācu valodu. “Tā diena kļūst pilnvērtīgāka, un ir prieks, ka vēl kādam varu noderēt,” bilst skolotāja.
