Graudaudzētāji 7.kongresa rezolūcijā iekļāvuši lūgumu no 2002.gada palielināt subsīdijas kā kompensācijas maksājumus par vienu hektāru augkopībā izmantojamās zemes līdz 20 latiem par hektāru.
Graudaudzētāji 7.kongresa rezolūcijā iekļāvuši lūgumu no 2002.gada palielināt subsīdijas kā kompensācijas maksājumus par vienu hektāru augkopībā izmantojamās zemes līdz 20 latiem par hektāru.
“Ja patiešām izdotos palielināt vienam hektāram atvēlēto subsīdiju summu, rajona zemnieki to vērtētu tikai pozitīvi, jo pašreiz tie ir tikai desmit lati, tāpēc sakām, ka it kā nauda ir dota, bet ar to – ne uz priekšu, ne atpakaļ,” uzskata Gulbenes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Pieņemtajā rezolūcijā minēts, ka valdībai nepieciešams aizsargāt vietējos graudu ražotājus un pārstrādātājus no citu valstu subsidētās produkcijas ievešanas valstī, jo tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem graudu ražotājiem.
“Diemžēl katru gadu pārliecināmies, ka importēto graudu īpatsvars ir lielāks. Salīdzinājumā ar Latvijā audzētajiem graudiem šie ir lētāki, tāpēc tos izvēlas arī pārstrādātāji. Turklāt ievestie graudi ir subsidēti jau ārzemēs, kur valsts subsīdijas ir salīdzinoši lielākas nekā pie mums,” secina V.Gargurne.
Graudaudzētāji uzskata, ka ir jānosaka un jāizmanto hektāra maksājumu subsidēšanas sistēma kā viens no pasākumiem pret neuzskaitīto graudu tirgu. Par pamatu tam izmantojot saražoto graudu obligāto deklarēšanu. Arī V.Gargurne uzskata, ka, lai saņemtu šīs subsīdijas, graudaugu platībām jābūt precīzi uzskaitītām, pie laukiem vajadzīgs kadastra numurs.
“Ir vajadzīgas stingras prasības arī deklarējot graudaugu platības, jo tikai tā būs iespējams apzināt graudaugu patieso ražas apjomu, kas šodien dažkārt ir “rakstīts mākoņos,” uzskata biroja vadītāja.
Graudaudzētāju savienība uzskata, ka līdz 2001.gada 1.maijam valdībai jāpieņem noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū, nosakot arī graudu intervences iepirkuma cenu.
“Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šajā pavasarī situācija zemniekiem ir labāka, jo noteiktais intervences noteikumu izstrādes termiņš ir 1.maijs, lai gan tas varēja būt pat 1.aprīlis vai marts. Zemniekiem ir būtiski iespējami ātrāk zināt, kur un par kādu cenu realizēt izaudzēto labību. Piemēram, jau tagad vajadzētu zināt, kādās platībās sēt ziemājus 2002.gada ražai,” uzskata V.Gargurne.
