LASĪTĀJS JAUTĀ: Kas ir mainījies pēc skolu tīkla reorganizācijas Gulbenes novadā?

Kāda mamma ar laikraksta starpniecību vēlas noskaidrot dažādus jautājumus par skolu tīklu mūsu novadā.

“Kas ir mainījies pagastos/ novadā pēc izmaiņām skolu tīklā? Ko ir ieguvuši pagasti, kuros vairs nav skolu? Ko no tā ir ieguvušas palikušās skolas novadā? Kādi pozitīvi ieguvumi ir pamatskolām, kuras tika pārveidotas, likvidējot vidusskolas? Cik lielā mērā ir palielinājies pedagoga atalgojums par slodzi, jo saprotu, ka, pieaugot skolēnu skaitam uz vienu skolotāju, tas būtiski atšķiras? Kas ir noticis ar skolotājiem pēc skolu reorganizācijas? Skolu tīkla sakārtošana tagad ir aktuāla visā Latvijā. Man kā mammai gribētos, lai bērni ir tuvāk mājām. Iespējams, ka tas nav vajadzīgs un jādomā par to, lai bērni iegūst labāku izglītību,” jautā sieviete.

Atbild Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova:

– Par skolotāju algām – vairāk nekā pusei no vispārizglītojošajām skolām Latvijā skolotāju algas likmes ir lielākas par valsts normatīvajos aktos noteikto zemāko mēneša algas likmi. Pateicoties sakārtotam skolu tīklam Gulbenes novadā, arī katra mūsu skolotāja algas likme ir lielāka par valstī noteikto. Katra konkrētā pedagoga atalgojumu par slodzi nosaka skolas direktors, balstoties uz skolā izstrādātiem algas likmes paaugstināšanas kritērijiem. Pašvaldība finansējumu skolām sadala atbilstoši Gulbenes novada pašvaldībā izstrādātajai kārtībai, kura apstiprināta Gulbenes novada domes sēdē. Gan pašvaldības izstrādātā finansējuma sadales kārtība, gan skolas izstrādātie algas likmes paaugstināšanas kritēriji ir dokumenti, kuri ir pieejami katram skolotājam.

Par Lizuma vidusskolas un Lejasciema vidusskolas pārveidošanu par pamatskolām – kad 2019.gadā pašvaldībā tika pieņemts lēmums neturpināt skolēnu uzņemšanu abu skolu 10.klasēs, tad Lizuma vidusskolā 10., 11. un 12.klasē kopā mācījās 23 skolēni, savukārt Lejasciema vidusskolā visās trīs klasēs kopā mācījās 21 skolēns. Lai būtu iespējams nodrošināt vidusskolas satura standartam atbilstošu mācību procesu, 10. līdz 12.klašu posmā vēlamais skolēnu kopskaits ir ne mazāks kā 40 skolēni.

Par skolotājiem pēc skolu reorganizēšanas – katrs skolotājs, kurš to vēlējās, ir atradis darbu mūsu novada izglītības iestādēs. Vakances skolās un pirmsskolās ir arī šobrīd.

Kopumā – rosinu katru no mums apzināties un spēt pieņemt faktu, ka iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā samazinās. Gluži tāpat samazinās iedzīvotāju skaits Gulbenes novadā un Gulbenes pilsētā. Šī tendence ietekmē skolēnu skaitu skolās un pirmsskolās. Skolēnu skaita samazinājumam ne Latvijā, ne Gulbenes novadā nav nekādas saistības ar skolas darba kvalitāti. Vēlos teikt, ka nav vienkārši ieraudzīt ieguvumus no apstākļa, ka iedzīvotāju skaits samazinās. Lai būtu ieguvumi, uz procesiem ir jāraugās citādāk un ir jārīkojas citādāk, nekā tas bija ierasts pie liela iedzīvotāju skaita un liela skolu un pirmsskolu piepildījuma.