Ilgi domāju, vai ir vērts rakstīt. Tomēr nācu pie secinājuma, ka paliekot vienaldzīgam pret esošu negadījumu un arī problēmu, es atbalstītu nekārtības turpināšanos arī nākotnē. Bet mēs taču gribam dzīvot sakārtotā, demokrātiskā valstī, kurā katrs cilvēks var paļauties, ka viņa tiesības un intereses būs ievērotas un arī katrs cilvēks ievēros Latvijas likumus.
2007.gada 6.oktobrī es ar savu dēlu atnācām uz autobusa pieturu Jūrmalā, Kauguros pulksten 18.10, lai ar autobusu Nr.7393 Kalniņi – Kauguri – Sloka – Valteri – Dubulti – Lielupe pulksten 18.26 no Kaugriem brauktu uz Dubultiem. Diemžēl autobuss tā arī neatnāca.
Netika sniegta arī nekāda informācija, vai autobuss būs vai nebūs, vai būs nākamais autobuss pulksten 20.16. Atlika vien braukt ar 6.autobusa maršrutu līdz Slokai un tālāk pārsēsties 8.autobusāu, kas no Slokas brauc uz Lielupi. Tika patērēts diezgan daudz laika autobusa gaidīšanai, jo brīvdienās tie kursē ļoti reti.
Autobusā es noskaidroju Jūrmalas autobusa parka tālruni 67761579. Piezvanot man atbildēja dispečers, kas pateica, ka autobuss 7393 no rīta iekļuva kādā negadījumā vai salūza un vairs nekursēs. Arī nākamajā dienā, 7.oktobrī, šis autobuss nekursēs.
Uz jautājumu, kāpēc tad netiek nosūtīts kāds cits autobuss, kuram vajadzētu būt rezervē, sekoja atbilde, ka visi autobusi ir bojāti. Uz jautājumu, kāpēc nav izkārti paziņojumi pieturvietās, atbilde nesekoja. Nevarēja arī paskaidrot, kādēļ nevar izsaukt palīgā no cita uzņēmuma kādu autobusu.
Tādējādi var secināt, ka uzņēmums, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem Jūrmalā, nav spējīgs nodrošināt normālu darbu pasažieru pārvadājumos. Cilvēki (starp viņiem arī invalīdi, pensionāri, bērni, vecāki ar maziem bērniem un tml.) ir spiesti stundām ilgi gaidīt autobusu, kurš ir atcelts. Rezultātā kāds iet kājām, ja tas nav tālu, kāds brauc ar gadījuma auto, kas, kā zināms, mūsu valstī nav droši, it sevišķi bērni nav aizsargāti. Kāds cits, kuram ir nauda, var noīrēt taksi, ja tāds gadās, citi vispār ir spiesti atteikties no braukšanas, ja tāda iespēja pastāv. Bet ko lai dara tie, kuriem nav iespējas ne atgriezties atpakaļ, ne arī nav kur palikt nakts laikā, ja autobuss nav atnācis?
Nav nodrošināta cilvēku informēšana par atceltiem autobusiem, kaut gan šāda iespēja ir, izmantojot ziņu aģentūras (LETA, BNS), elektronisko, radio pakalpojumus, laikusi sūtot informāciju. Es klausos radio ikkatru stundu, tā arī nesagaidīju paziņojumu par atceltajiem autobusa reisiem. Arī skatījos LETA ziņās, bet tur tā arī informācija neparādījās. Arī ne DELFOS, ne TVNET, ne APOLLO portālā informācija par atcelto autobusa reisiem Jūrmalā nebija redzama. Netika izkārti paziņojumi autobusu pieturās. Neinformēja pasažierus arī citi Jūrmalas sabiedriskā transporta vadītāji, kuri to varēja darīt. Tātad šī informācija tika slēpta.
Savukārt Jūrmalas dome neveica to, kas tai pienākas saskaņā ar likumu: aizsargāt iedzīvotāju un to ciemiņu intereses. Jūrmalas dome nenodrošināja normālu autobusu kustību un pasažieru pārvadāšanu. Netika nodrošināta cilvēku informēšana par atceltajiem autobusu reisiem, par izmaiņām autobusu kustībā. Šāda Jūrmalas pilsētas domes attieksme nav pieļaujama, jo mēs, kā nodokļu maksātāji, esam tiesīgi zināt, kas notiek pilsētā, esam tiesīgi paļauties, ka tiks nodrošināta normāli dzīves apstākļi, sabiedriska transporta kustība, bet neparedzētājās situācijās informēti par izmaiņām transporta kustībā.
Diemžēl tā nenotika, un tas rādīja apdraudējumu mūsu emocionālajam stāvoklim, gan rādīja materiālus zaudējums, gan tiek apdraudēta mūsu un mūsu līdzpilsoņu veselība un pat dzīvība, tiek apdraudēta mūsu drošība, jo kāds pēkšņi no pārdzīvojumiem var nomirt, cits nakts laikā var nosalt, cits var tik pakļauts noziedznieku uzbrukumam, jo ir spiests braukt ar gadījuma transportu.
Uzskatu, ka tas ir diezgan nopietna problēma, par ko jāpieprasa atbildība no valsts amatpersonām, kas nespēj nodrošināt mūsu valsts iedzīvotāju un ciemiņu drošību, veselību un dzīvību, nenodrošinot normālu sabiedriskā transporta kustību, neinformējot cilvēkus par izmaiņām transporta kustībā laikmetā, kad tas ir izdarāms īsā laikā, jo dzīvojam ne jau akmens laikmetā.
Šī problēma it īpaši ir aktuāla lauku rajoniem, kur autobusi kursē sevišķi reti un tāpēc pašvaldībām jādomā, kā informēt cilvēkus, kā organizēt viņu drošību.
