Stokholma, 10.okt., LETA–AFP. Nobela prēmija ķīmijā trešdien piešķirta vācietim Gerhardam Ertlam par cieto virsmu ķīmisko procesu pētījumiem, paziņoja Nobela prēmiju žūrija.
Žūrija norādīja, ka Ertla pētījumi ir būtiski ķīmijas industrijai un var palīdzēt izprast tādus daudzveidīgus procesus kā dzelzs rūsēšana, kāpēc ozona slānis kļūst plānāks un kā darbojas katalizatori automašīnās.
Pagājušajā gadā prestižo desmit miljonu Zviedrijas kronu (764 000 latu) vērto prēmiju ķīmijā saņēma amerikāņu zinātnieks Rodžers Kornbergs par pētījumiem, kā šūnas kopē ģenētisko informāciju, lai to izmantotu ķermenis.
Kā jau ziņots, Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta britu zinātniekam Mārtinam Evansam un amerikāņiem Mario Kapeki un Oliveram Smitīsam par embrija cilmes šūnu pētījumiem.
Savukārt Nobela prēmija fizikā piešķirta francūzim Albēram Fertam un vācietim Peteram Grīnbergam par darbu nanotehnoloģiju jomā.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Oficiālā balvu pasniegšanas ceremonija notiks 10.decembrī, Nobela nāves gadadienā.
