Šodien visi par sērgu vien, par sērgu vien. Vai tāpēc kāds brīnums, ka ik pa brīdim rodas vēlēšanās apskatīt roku un kāju nagus, paplātīt muti un izbāzt mēli, lai gan speciālisti izskaidrojuši, kur tā sērga ieperinās, kā izskatās.
Šodien visi par sērgu vien, par sērgu vien. Vai tāpēc kāds brīnums, ka ik pa brīdim rodas vēlēšanās apskatīt roku un kāju nagus, paplātīt muti un izbāzt mēli, lai gan speciālisti izskaidrojuši, kur tā sērga ieperinās, kā izskatās, ka dzīvniekiem tā ātrāk piemetas. Bet cilvēks jau visu dzīvnieku apvienojums vien ir. Iebildīsiet, ka nav taisnība. Taisnība gan.
Pierādīšu. Salātus, lokus dilles, pētersīļus, selerijas un visādus citādus zaļumus ēdam? Ēdam. Cūkas, vistas, trušus, pīles, zosis audzējam un tad nokaujam? Nokaujam. Bērnus dzemdējam un barojam ar mātes pienu? Gan dzemdējam, gan barojam. Tātad esam gan zālēdāji, gan plēsēji, gan dzīvdzemdētāji, gan zīdītāji. Kā neieklausīsies izteikumos.
Skatos kā vienā no diviem ozola zaros piestiprinātajiem putnu būriem iekārtojas strazdu pāris. Skatos un domāju, ļaut viņiem tur šovasar mitināties, vai dzīt projām. Uz zemi no kurienes atlidojuši, jo izrādās, gājputni arī varot pārnēsāt mutes un nagu sērgu. Ja tā, nesaprotu, kā uz robežas būs iespējams viņus aizturēt. Varbūt visapkārt Latvijas robežām ik pa metram ierīkos lielākus un mazākus būrus ar skrejas caurumiem uz pretējo pusi, sak, lai jau perinās, bet lidinās uz citu pusi.
Atveru drēbju skapja durvis un atkal kļūstu domīga. Nav jau tā, ka viss tikai dārgu preču veikalos iegādāts. Arī pa humpalai salūkoju. Un ne jau es vienīgā. Visur ziņo, ka humpalnieku bizness apdraudēts, jo tās aizliegs ievest. Pagājušo neizmainīt, kas noticis, noticis. Kas iegādāts, iegādāts. Tikai nezinu, kā izturēties, ja negaidot blakām nostājas cilvēks, kas iepērkas tikai lietoto apģērbu un apavu veikalos. Bēgt kā no spitālīgā, ziņot orgāniem vai izlikties nepazīstam.
Un, kur tad vēl trakās lapsas, brieži un citi zvēri… Ne vairs par putniem priecāties, ne gaļu ēst, ne veikalā iepirkties, ne mežā pēc ogas vai sēnes noliekties. Visur sērga vien, sērga vien, bet, kā saka: “Sargā pats sevi, tad sargās arī tevi!”, jo šoreiz ir uguns, tikai pēc tam – dūmi.
