Vašingtona, 17.okt., LETA–AFP. Krievijas militārā atdzimšana, ko veicina aizvien lielākie ienākumi no naftas tirdzniecības, Vašingtonā izraisa bažas par virzienu, kādā iet Maskava, norāda ASV aizsardzības resora pārstāvji un eksperti no ārienes.”Ja tajā slēpjas liela stratēģija, tā nemaz nav tik skaidra,” teica bijušais ASV vēstnieks Ukrainā un speciālists bruņojuma kontroles jautājumos Stīvens Paifers.
Ja Putins izpildīs draudus izstāties no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, viņš nobiedēs eiropiešus un varbūt liks viņiem atkal tuvoties ASV drošības jautājumos, uzskata Paifers.
Ja Krievija izstāsies no līguma par vidēja darbības rādiusa kodolspēkiem, tai radīsies domstarpības ne tik daudz ar ASV, kas atrodas ārpus šo raķešu darbības zonas, cik ar Eiropu un Ķīnu, piebilda bijušais vēstnieks.
Kaut arī Krievija palielina izdevumus militārām vajadzībām, ASV amatpersonas apšauba, ka tā atkal spēs konkurēt ar ASV militārajā jomā. Krievijas demogrāfiskais stāvoklis liek domāt, ka tā vēl 10 līdz 15 gadus nespēs veidot lielus sauszemes spēkus, sacīja Geitss. Līdz šim šķiet, ka tās izdevumi koncentrējas uz stratēģisko, nevis konvencionālo spēku atjaunošanu.
“Manuprāt, viņiem vēl būs jāiegulda krietni daudz naudas, lai viņu bruņotie spēki pārvērstos par kaut ko tādu, kas spētu izraisīt nopietnas bažas, ņemot vērā, cik zems bija to līmenis deviņdesmitajos gados,” uzskata Paifers.
“Viņi tērē aizsardzības vajadzībām aptuveni 30-35 miljardus dolāru. Tā ir liela summa, taču salīdzinājuma ar Pentagona izdevumiem tas nemaz nav tik daudz,” norādīja Paifers.
“Rand Corporation” analītiķis Deivids Mošers uzskata Krievijas draudus izstāties no minētajiem līgumiem par palaidnībām īstermiņa politisko mērķu sasniegšanai, taču norāda, ka tās var radīt negribētas sekas.
“Es nedomāju, ka tas, ko runā krievi, būtu kaut cik nozīmīgs militārā ziņā. Kaut gan nākotnē tas tā varētu būt. Tā ir tā problēma,” sacīja Mošers.
