Izrādās, ka galvenā iniciatore tam, ka jāuzsāk savs bizness, ir Iveta Krilova, kura kopš bērnības bijusi nemainīgi pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk viņai būs pašai savs veikals, kurā neviens netraucēs izpausties.
Izrādās, ka galvenā iniciatore tam, ka jāuzsāk savs bizness, ir Iveta Krilova, kura kopš bērnības bijusi nemainīgi pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk viņai būs pašai savs veikals, kurā neviens netraucēs izpausties.
Tagad viņa kopā ar Zitu Melni ir saimnieces diviem ziedu un dāvanu veikaliem Gulbenē un Druvienā.
“Būtībā esmu uzaugusi zem veikala letes, jo mana mamma visu mūžu ir strādājusi par pārdevēju. Arī šobrīd viņa strādā manā pakļautībā, apkalpojot druvēniešus jaunajā veikalā. Arī tēvs ir bijis saistīts ar tirdzniecību, tāpēc šī joma man nav sveša. Ar Zitu Melne esam pazīstamas jau sešus gadus, kurus kopīgi aizvadījām, strādājot salonā “Ieviņa”,” stāsta Iveta. Zita piebilst, ka arī viņai tirdzniecība neesot sveša, jo iepriekš strādāts par pārdevēju arī citos Gulbenes tirdzniecības uzņēmumos.
Izrādās, ka arī astroloģe, pie kuras abas sievietes devušās, lai noskaidrotu, vai ir īstais laiks patstāvīgam biznesam, apliecinājusi, ka viņas ir kā radītas, lai strādātu kopā.
“Tas ir būtiski, lai cilvēki varētu saprasties, īpaši strādājot vienā vietā un darot vienu darbu,” saka Iveta, bet Zita papildina, ka abām, kā jau sievietēm, piemītot kaut kas raganisks, iespējams, tā esot prasme drosmīgi lidot pāri visam, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
“Pēc rakstura es esmu straujāka, spēju ātrāk aizsvilties, īpaši tad, ja veikalā ienāk kāds saīdzis apmeklētājs. Tad parasti aicinu talkā Zitu, kurai piemīt apbrīnojama spēja nogludināt visus asumus. Lai gan abas esam no Druvienas pagasta, tomēr tā – pa īstam esam satikušās, tikai strādājot Gulbenē. Abas nebaidāmies riskēt, jo, “kas neriskē, tas nedzer šampanieti”,” uzsver Iveta.
“Vai vismaz nākamgad drīkstēšu ar jums kopā dejot?”
“Esmu ievērojusi, ka man piemīt spēja ar cilvēkiem visu sarunāt, tāpēc labprāt uzņemos ne tikai pircēju apkalpošanu, bet kārtoju biznesa darījumus arī pa telefonu,” sevi uzliela Zita. Viņa atceras, kā kopā ar Ivetu apzināti devušās pastaigā pa Gulbenes ielām, lai rastu telpas veikala iekārtošanai. Izrādās, ka Gulbenē biznesa sākšanai lielākās problēmas rada piemērotu telpu sameklēšana.
“Mums nebija konkrēta mērķa, tikai izjūtas, ka šodien ir tā diena, kad viss atrisināsies. Bijām izstaigājušas visu pilsētas centru un pa Ābeļu ielu gājām garām veikalam “Fanza”, tad negaidīti teicu Ivetai: “Ieejam, neviens mums neliedz arī te interesēties par telpām. Jau agrāk bijām ievērojušas, ka šajā veikalā ir neliela telpa tirdzniecībai ar traukiem, svecēm, suvenīriem un vēl citām nelielām precēm, tomēr mums tā šķita it kā nedaudz pamesta. Veikala īpašniekam Egilam Buliņam izteicām savu vēlmi, uz ko viņš atsaucās. Tas nozīmē, ka tagad strādāsim vienā ēkā. Pa dienu, kamēr “Fanza” būs atvērta pircējiem, mūsu veikalā varēs iekļūt arī caur to, bet esam ierīkojušas arī atsevišķu ieeju,” stāsta Zita. Arī Iveta neskopojas ar paldies teikšanu “Fanzas” īpašniekam uzskatot, ka, atrodoties zem viena jumta, arī šis veikals būs ieguvējs.
“Vai atļausiet slotu mazliet iesaiņot?”
Ja reiz ir raganiņas, tad jābūt arī slotām, tāpēc ne Ivetu, ne Zitu neizbrīnīs jautājums, vai jaunajā veikalā ir nopērkamas arī slotas. Slotas te netiks pārdotas, bet, ja kāds vēlēsies, abas darbinieces pat žagaru slotu iesaiņos tik vienreizēji, ka dāvinātāja rokās tā kļūs par visskaistāko dāvanu.
“Pircējiem piedāvāsim ne tikai dažādas preces, pat tādas, kādu līdz šim citos Gulbenes veikalos nav bijis, bet iesaiņosim arī dāvanas. Pirms saiņošanas apzinām klienta vēlmes un, ievērojot norādes, tās nedaudz atļaujamies papildināt. Labi ir tad, ja saiņošanai dāvanu atnes laikus, jo tad spējam sagādāt pasūtītājam pārsteigumu, citādāk, ja saiņošana notiek viņa acu priekšā. Pati īpaši šo dāvanu iesaiņošanas mākslu neesmu mācījusies, man vienkārši tā padodas. Es iztēlē redzu, kā dāvana varētu izskatīties iesaiņota, protams, būtiski ir zināt kaut ko nedaudz arī par dāvanas saņēmēju,” stāsta Iveta. Savukārt Zita ievērojusi, ka gulbenieši tikai dāvanas iesaiņojumam vien neskopojas pat ar desmit un vairāk latiem.
“Ne vienmēr iesaiņošanai jāizmanto spožs un dārgs materiāls, dažkārt pietiek tikai ar vienu spožu lentīti. Dāvanu skaisti iespējams iesaiņot arī polietilēna iepirkumu maisiņos, esam saiņojumam izmantojušas tualetes papīru, avīzes, ietinamo papīru un citus materiālus. Būtībā noderīgs ir viss. Atceros, ka no konfektēm veidojām puķi, ir darināts zieds pat no ķiploku galviņām un cīsiņiem,” atminas Zita.
Veikala saimnieces raksturojamas kā plaša profila mākslinieces, jo iesaiņo ne tikai dāvanas, bet labprāt palīdz dekorēt telpas dažādām viesībām, piemēram, kāzām, dzimšanas dienām. Vairākas stundas Zita un Iveta pavadījušās katoļu baznīcā, to dekorējot svētkiem.
“Lai gan ar lielāko prieku saiņoju dāvanas citiem, saviem radiniekiem, draugiem un paziņām domāto dāvanu ielieku dāvanu maisiņā, dažkārt par to saņemot aizrādījumus. Tā jau laikam ir, ka man kā kurpniekam nav kurpju, bet šuvējam – kažoka,” smejas Iveta. “Ja kādam ir apnikušas veikalos nopērkamās apsveikuma kartītes, arī tās mēs veidojam,” Zita atklāj talantus.
“Es neļaušu sevi piesiet pie koka, man ir pilnīgi skaidrs!”
Iveta un Zita uzskata, ka cilvēkam savā dzīvē vienmēr ir jāizvirza noteikts mērķis un jādara viss, lai to sasniegtu.
“Vienmēr ir jādomā, ka viss noteikti izdosies, ja sāc žēloties, ka man jau nekas neizdosies, nekas nesanāks, tad patiešām tā arī notiek. Savai rīcībai ir jāuzliek programma, kas strādā idejas vārdā. Nedrīkst ļauties bailēm no konkurences, jābūt pārliecībai, ka tas, ko daru, ir pareizi. Kad vīram un mammai bildu, ka esmu nolēmusi sākt savu biznesu, viņi neiebilda, apzinoties, ka mani no tā neviens neatturēs. Arī pie pirmajām grūtībām nemēdzu apstāties, tāpēc jau ir grūtības, lai tās veiksmīgi pārvarētu,” pārliecināti saka Iveta, bet Zita ar viņu ir vienisprātis, citādāk jau viņas nestrādātu kopā.
“Mēs ļoti ceram, ka gulbeniešiem un pilsētas viesiem patiks mūsu veikals, ka viņus nebiedēs ne tā nosaukums, ne augumā diezgan lielā ragana, kas sagaida pie ieejas. Mums patīk strādāt ar cilvēkiem un redzēt, ka veikala apmeklētāji projām dodas apmierināti, iesakot arī citiem atnākt un iepazīties ar “Raganiņu”,” saka Iveta.
“Nebija brīnums, ka visi ļaudis, kurus mazā raganiņa šajās dienās satika, rādīja priecīgas sejas.
