Gulbenes rajona Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis sevi uzskata par litenieti, lai gan Litene nav viņa dzimtā puse, bet, 16 gadus te dzīvojot un strādājot, ir iepazīti cilvēki, dzimušas dažādas ieceres.
Gulbenes rajona Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis sevi uzskata par litenieti, lai gan Litene nav viņa dzimtā puse, bet, 16 gadus te dzīvojot un strādājot, ir iepazīti cilvēki, dzimušas dažādas ieceres, rasts to piepildījums reālajā dzīvē.
“Litenē dzīvo brīnišķīgi cilvēki, kas daudz ko var un ir izdarījuši, cilvēki, kas bieži vien neapzinās, ko vēl varētu izdarīt. Uzskatu, ka pēc kopsaimniecības likvidācijas mums visus šos desmit gadus ir izdevies turpināt Liteni sakārtot, lai gan to nekādā gadījumā nevar teikt par lauksaimniecību,” saka Gunārs Ciglis.
Pirms septiņiem gadiem intervijā “Dzirkstelei” Gunārs stāstīja par pagasta teritoriālo plānojumu, tajā paredzot kādreizējo kopsaimniecības godību apliecinošo žogu un nojumju nojaukšanu, pagasta centra apzaļumošanu un pārveidošanu. Toreiz Gunārs bilda, ka teritoriālais plānojums nav vienam, bet 15, 20 gadiem.
Šodien visiem, kas Litenes centrā ciemojas pēc vairāku gadu pārtraukuma, atliek būt pārsteigtiem, jo solītais pamazām īstenojies.
Pēc 50 gadu aizmirstības atdzimis Litenes muižas parks. Izcirsti bojātie koki un krūmi, veidojot skatam tīkamu kopējo ainavu, kas iepriekš rūpīgi izzīmēta projektā. Izdevies nojaukt graustus, sakopt ceļmalas, Pededzes krastus un līci pie estrādes.
Apzinās pagasta nozīmi
“Priecājos, ka litenieši ir spējuši apzināties, kāda nozīme viņu dzīvē ir Litenei, Pededzes upei un Litenes pamatskolai. Viņi kļuvuši lokālpatrioti. Aizvien mazāk uzklausu izteikumus: “Ko mēs te Litenē darīsim? Te jau nekā nav.” Kopš 1985.gada, kad sāku strādāt Litenē, nekas īpašs nav nācis klāt, tomēr liteniešiem šodien ir, ko parādīt viesiem. Vai kāds brīnums, ka viņi ir pārsteigti par Litenes skaistumu,” saka G.Ciglis. Viņš noklusē, ka pats bijis viens no lielākajiem pagasta teritorijas, īpaši centra, sakopšanas iniciatoriem.
Lauksaimniecība aizgājusi “pa burbuli”
Šo pārliecību, vērojot notiekošo laukos, Gunārs nespēj mainīt.
Priekšsēdētājs nenoliedz, ka Litenes pagastā mazāk nekā citur redz aizaugušus laukus, ir apstrādāti tīrumi, tomēr pelnīta ir lopkopības nozarei adresētā kritika, jo Litenes pagastā praktiski lopkopība ir likvidēta.
“Litene ir bagāta ar dabīgajām pļavām, tāpēc te varēja būt skaitliski lielas liellopu fermas, attīstīta piena lopkopība,” saka Gunārs un kā piemēru min “Skujenieku” fermu, kas arī perspektīvā varēja saglabāt savu statusu, jo uzcelta tam piemērotā vietā.
Rīgas tuvums nav izšķirošais
Ja kaut kas neizdodas, mēģinām rast skaidrojumu neveiksmēm. Ne viens vien lauksaimnieks bildis, ka viņa bizness atkarīgs no attāluma līdz Rīgai, jo tur plašākas tirgus iespējas. Gunārs domā, ka attālums līdz lielpilsētai nav izšķirošais.
“Izšķirošais – lai no Litenes ērti varētu aizbraukt līdz Rīgai. Arī man, pēc studijām nākot darbā uz Liteni, šis priekšnoteikums bija galvenais,” atceras Gunārs
Viņam taisnība: var dzīvot desmit kilometru attālumā no Rīgas, bet, ja jābrien pa dubļiem, lai izkļūtu uz ceļa, par šādu tuvumu pat domāt nav vēlēšanās.
Ar katru gadu strādāt kļūst grūtāk
Pagasta padomes priekšsēdētājam ir ko salīdzināt, kā bija kādreiz, kā ir tagad. Viņš nenoliedz , ka ar katru gadu pašvaldības darbs kļūst aizvien grūtāks. “Bija periods, piemēram, Ivara Godmaņa laikā, kad strādāt vajadzēja citādāk. Arī pirmais likums par pašvaldībām piešķīra tām lielākas tiesības. Toreiz pagasta budžetu veidojām citādāk. Tomēr tas zaudēja Andra Šķēles pirmās valdības laikā, kad ministrijām un valsts iestādēm budžeta pieaugums bija vairāk nekā desmit procenti, bet pašvaldībām tas ievērojami samazinājās. Visus šos gadus tam nav bijusi tendence kļūt lielākam. Var jau paust viedokli, ka pašvaldības tērē lielāko daļu no valsts kopbudžeta. Protams, ja sasummē arī skolotāju algām paredzētās mērķdotācijas, tad tā var teikt,” uzskata G.Ciglis.
Vienmēr reformas nav vajadzīgas
Vērojot notiekošo, Gunārs domā, ka varētu iztikt bez teritoriālās reformas, jo nevienā pagastā nav tādu līdzekļu, lai pagasts varētu atvilkt elpu un atvēlēt no saviem ikdienišķiem tēriņiem tā attīstībai. Ja četru, piecu gadu laikā pagastam nav līdzekļu attīstībai, valdībai ir viegli norādīt, ka, lūk, tas pagasts nespēj attīstīties un konkrētā pašvaldība nav dzīvotspējīga. Bet spēt dzīvot vai nespēt, nav atkarīgs tikai no pašvaldības. To nosaka pareiza naudas resursu sadale. Runājot par Litenes pagasta 2001.gada budžetu, Gunārs atzīst, ka nevienu nozari kā prioritāti neizvirzīs, jo ar to jau vairākus gadus pietiek tikai izdzīvošanai. Vieglāk būtu arī tad, ja pagasta iedzīvotāji laikā samaksātu nekustamā īpašuma nodokli. “Šogad centīsimies vairāk līdzekļu piesaistīt Litenes pamatskolai, kur jāsakārto siltumapgādes sistēma. Pērn sporta zālē nozaga apkures katlu, tāpēc bērniem nodarbības notika neapkurinātās telpās. Vainīgā persona vai personas joprojām nav atrastas. Litenei tas ir raksturīgi, kāds kaut ko nozog, bet atrasts netiek. Joprojām nezinām, kur palikuši no skolas nozagtie datori,” prāto Gunārs, piebilstot, ka darāmā pietikšot visiem jaunā sasaukuma gadiem.
Cer, ka projektu saistīs ar Liteni
Litenes vārds ir saistīts ar Malienas atkritumu poligona izveides projektu. Šobrīd veikta vides izpēte un gaidāms tās novērtējums. Gunārs stāsta, ka četru piedāvāto poligona izveides vietu konkurencē Litenes variants ieguvis 80 punktus. Viņš domā, ka atkritumu poligona ietekme Litenē būs minimāla. “Citādāk, ja poligons atradīsies Balvu rajona Sitā. Arī vides novērtējumā galvenais iebildums, ka poligons ietekmēs Sitas – Pededzes palieņu pļavas. Manuprāt, ja paskatāmies kartē un pavērojam ūdens noteci, tad lielāka atkritumu ietekme uz dabīgajām pļavām ir tad, ja tā atrodas Kubuļu pagastā,” uzskata G.Ciglis.
Apzina, bet labos darbus neskaita
Gunārs ir cilvēks, kam līdzīgi citiem dzīvē ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes, izdošanās un ieceres, kas joprojām dzīvo tikai sapņos. Viņš apzinās, bet nekad nav mēģinājis atklāti uzskaitīt to, ko paveicis. Tas jādara Litenes cilvēkiem. Un tomēr. “Pagasta padome no dzīvokļa pārcēlusies uz pagastmāju, esam izremontējuši bibliotēku un ambulanci, ir sakopts muižas parks, Litenes kapu kapliča tikusi pie jauna torņa,” Gunārs mēģina visu sasummēt. Uz jautājumu, vai viegli atzīt kļūdas, viņš, ilgi nedomājot, bilst, ka īpaši lielu un aplamu kļūdu neesot. Vismaz nevarot iedomāties.
Izšķirošā ir pagasta cilvēku uzticība
Tā ir pārliecība, ko Gunārs neietērpj vārdos, bet cenšas sajust ikdienas darbā, neļaujot piemirst vietējo pašvaldību vēlēšanu kaislības, kas nu jau sākušas pieklust. Tām viņš neesot īpaši gatavojies un necenties aģitēt: “Balsojiet par mani!” “Klusībā biju pārliecināts, ka pagastā būs vismaz trīs deputātu kandidātu saraksti, tāpēc biju pārsteigts, ka izpalika konkurence. Nerodu atbildi, kāpēc tā. Kas bija noteicošais – bailes no atbildības, nevēlēšanās, nepārliecinātība par uzvaru? Reizēm domāju, varbūt man ir pienācis laiks mazliet atpūsties, lai uzsāktu kaut ko citu,” prāto Gunārs. Viņš pieļauj iespēju, ka jaunās nodarbes saistītos ar Rīgu, neaizmirstot ceļu uz Liteni, jo ar šo pagastu Gunārs saista jaunas ieceres, kas vēl koriģējamas, tāpēc nav plaši apspriežamas.
Zemnieks – tas nozīmē hobijs
“Lai varētu sekmīgi strādāt zemnieku saimniecībā, par graudu tonnu jāmaksā vismaz 70 lati. Ja tā nav, saimniecība automātiski rada tikai zaudējumus. Uzskatu, ka tomēr mainīsies subsidēšanas politika Eiropā un tās zemnieks vairs nevarēs graudus pārdot lēti. Katram lauksaimniecības produktam jāmaksā tik, cik tas maksā,” uzskata zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks. Saimniekošanas apjoma samazinājumu viņš pamato, ka nevēlas zaudēt iekoptās zemes platības, jo lauksaimniecības zemēm jāsaglabā to statuss. Turpmāk darāmo Gunārs saista ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm, lai saglabātu zemes kvalitāti un atjaunotu zālāju platības. Viņš saimniecības platības skata kā melioratīvi sakārtotas, neaizaugušas ar krūmiem un auglīgas. “Eiropa un Amerika mūs nemitīgi nebaros. Tas jādara pašiem,” saka Gunārs.
Izvēlas zemkopības ministra krēslu
Ja ļautu, tad, ilgi nedomājot, Gunārs izvēlētos zemkopības ministra krēslu, jo, iespējams, visu atbildību par lauku attīstību uzņemšoties zemkopības ministrija. “Domāju, esam pieļāvuši kļūdu, par lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu sākot domāt tikai tagad. To vajadzēja darīt agrāk, necerot, ka nu būs Sapard nauda, kuras pietiks visiem. Nepietiks,” saka Gunārs. Viņš par platību apmežošanu sāka domāt ievērojami ātrāk par citiem, tāpēc ozolu birzs jau paspējusi iesakņoties un dzīt spēcīgas atvases. “Žēl, ka nedaudz apstājusies ar Pededzes dabīgajām pļavām saistītā projekta tālāka attīstība, jo Lauku atbalsta dienestam nepietiek līdzekļu Latvijas lauku ainavas attīstībai,” stāsta Gunārs.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Gunārs Ciglis.
Dzimis: 1962.gada 21.maijā Balvu rajona Bērzpils pagastā.
Mācījies: Golvaru astoņgadīgajā skolā, Siguldas 1.vidusskolā, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Universitātē.
Pirmā darbavieta: pēc vidusskolas beigšanas trīs mēneši Siguldas zinātniski pētnieciskajā saimniecībā, pēc Lauksaimniecības universitātes 1985.gadā – galvenais agronoms Gulbenes rajona Litenes padomju saimniecībā.
Pašvaldības darbā: kopš 1991.gada. 1992.gadā kļūst par Litenes pagasta padomes priekšsēdētāju.
Ģimene: precējies. Sieva Iveta, dēls Dāvis divus gadus vecs un Kārlis deviņus mēnešus vecs.
Devīze dzīvei: cilvēkam jādzīvo tā, lai pēc viņa pasaule kļūtu labāka, nekā viņam piedzimstot.
fakti
Litenes pagasta teritorija ir 127 kvadrātkilometri.
Pagastā dzīvo 1396 iedzīvotāji.
Lielākā apdzīvotā vieta ir pagasta centrs Litene.
Pagastā ir bagātīgas kūdras atradnes – Sitas (463 hektāri), Kalnasila (250 hektāri), Salenieku (221 hektārs).
Ievērojamu platību – 6549,5 hektārus jeb 51 procentu no pagasta teritorijas aizņem mežu masīvi, kas dienviddaļā sakļaujas ar Lubānas mežiem, bet ziemeļdaļā ar Annas – Mālupes mežu masīvu.
Pagastā ir divi ezeri, kas atrodas pie pagasta robežām: dienvidos – Kaļņa un rietumos – Kušolas (Kaugura) ezers.
Litenes muižu, kurā šodien atrodas Litenes pamatskola, dibinājis pirmais Alūksnes stārasts Penkoslavskis. 1763.gadā ķeizariene Katrīna Otrā Liteni kopā ar Vecgulbeni uzdāvināja grāfam Miniham. 1820.gadā par Litenes muižas īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta. Litenes muižas parka teritorija ir 11,5 hektāri.
Šodien kādreizējā Litenes muižas klētī iekārtots Litenes kultūras nams, muižas vešūzī jeb veļas mazgājamā mājā – sporta zāle, stallī arī šodien izmitina zirgus.
No 1944. līdz 60.gadiem Litenē bija plašākā apkārtnē vienīgā vidusskola ar pilnu mācību kursu no 1.līdz 12.klasei.
Vai mēdz pārdzīvot zaudējumus?
– Zaudējumus nepārdzīvoju, jo apzinos, ka tajos vainojams mans līdz galam nepārdomātais un nepareizi pieņemtais lēmums. Ja arī mani nodarbina kāda problēma, to mēģinu atrisināt iekšēji, tāpēc ārēji to var pat nepamanīt. Visvairāk manas emocijas izjūt ģimenē. Sieva tad jautā: “Kur tu atkal domās biji?”
Vai dari to, par ko teici: “Nekad!”
– Apgalvojums, ka es nekad to dzīvē nedarīšu, rodas no nezināšanas vai dzīves pieredzes. Atnācis strādāt uz Liteni, 1985.gadā noteikti sacītu, ka nemūžam nebūšu pagasta padomes vadītājs, bet dzīves nosacījumi mainās, liekot cilvēkam augt un mainīties tiem līdzi.
Vai būt pazīstamam ir traucējoši
– Tas jāskata no divām pusēm. Ir cilvēki, kas mani pazīst, ir, kas nepazīst. Bieži veidojas situācija, ka mani pazīst, bet es nevaru atļauties nepazīt, tāpēc bijis tā, ka cilvēks nāk pie manis kā pazīstama, bet es nevaru viņu atcerēties.
