Maskava/Kijeva, 12.nov., LETA–AFP/DPA/NEWSRU. Spēcīgā vētrā Melno un Azovas jūru savienojošajā Kerčas šaurumā avarējuši vismaz deviņi kuģi, no kuriem pieci ir nogrimuši, vēsta Krievijas mediji.
Krievijas un Ukrainas robežsargi un glābēji kopš svētdienas izvērš plašu glābšanas operāciju avarējušo kuģu apkalpes glābšanai un piesārņojuma ierobežošanai. Glābēji no nelaimē nonākušajiem kuģiem izglābuši 36 jūrniekus, bet pieaug bažas par 23 pazudušo jūrnieku likteni.
Svētdien vēja ātrums Kerčas šaurumā sasniedza līdz 32 metrus sekundē, bet viļņu augstums – 4,5-5 metrus. Pirmdienas rītā vētra pavājinājās.
Vējam norimstot, glābšanas darbos sākts izmantot trīs Krievijas helikopterus, bet uz piekrasti nosūtīti robežsargi, lai atrastu krastā izmestos jūrniekus.
Smagākā no avārijām notika naktī uz svētdienu, kad, ostā “Kavkaz” Kerčas šaurumā pārlūstot Krievijas degvielas tankkuģim “Volgoneftj-139”, Azovas jūrā izplūda aptuveni 1200 no 4700 tonnām mazuta, kas bija kuģī. Apkalpe patvērās pārlūzušā kuģa priekšgala, kur to izglāba Krievijas glābēji.
Kā radiostacijai “Majak” sacījis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas “Ekozaščita” vadītājs Vladimirs Sļivjaks, tā ir viena no pēdējo gadu lielākajām ekoloģiskajām katastrofām Krievijā, un tās seku likvidēšanai būs vajadzīgs “ne viens vien gads”. Viņš prognozējis zivju masveida bojāeju un pieļāvis iespēju, ka tiks piesārņotas atpūtnieku iecienītās pludmales.
Līdz pirmdienas rītām lielākā daļa mazuta bija nogrimusi, jo šādā aukstumā mazuts neturas virs ūdens. Lielākā daļa atlikušā mazuta plankuma virzās Ukrainas virzienā.
Vēlāk viens pēc otra turpat netālu nogrima trīs sauskravas kuģi ar sēra kravu. Vispirms nogrima reidā pie ostas gaidošais kravas kuģis “Voļnogorsk”, kuru vētra norāva no enkura. Kuģī atrodas 2500 tonnu sēra, tā apkalpe izglābta.
Pēc tam “Volgoneftj-139” vrakam uztriecās Ukrainas kravas kuģis “Koveļ” ar 2000 tonnu sēra kravu. Kuģis pēc sadursmes nogrima, bet apkalpe patvērās glābšanas laivā, un to izglāba Ukraiņu robežsargi.
Tajā pašā laikā vētra norāva no enkura vēl vienu reidā gaidošu Krievijas kuģi “Nahičevaņ”, kurā arī atrodas 3500 tonnas sēra. Trīs apkalpes locekļi ir izglābti, bet par astoņu jūrnieku likteni nekas nav zināms.
Attiecībā uz šīm avārijām Sļivjaks norādījis, ka arī tās ir potenciāli bīstamas, ja konteineri ar sēru zaudētu hermētiskumu, bet pagaidām par to netiek ziņots.
Turpat netālu vētra no enkura norāva Krievijas baržu “Dika” ar 3000 tonnām mazuta un peldošo ceļamkrānu “Demetra”. Abi kuģi uztriekti sēklī Tuzlas sērē, bet apkalpei briesmas nedraud.
Netālu no Novorosijskas uz sēkļa uzsēdušies vēl divi sauskravas kuģi – viens ar Turcijas un otrs ar Grieķijas karogu.
Savukārt Ukrainas pusē Krimas pussalā sēklī izskrējis sauskravas kuģis “Vera Vološina” ar lauksaimniecības tehniku.
Tikmēr Melnajā jūrā netālu no Sevastopoles nogrimis Krievijas kuģis “Haš-Izmail” ar metāla kravu. 13 apkalpes locekļi izglābti, divi gājuši bojā, bet viens pazudis.
Amatpersonas ziņo, ka no Kerčas šauruma jūrā izdevies izvest aptuveni 50 kuģus.
Kā stāstīja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Krasnodaras apgabala departamenta pārstāvis, šāda mēroga avārijas Kerčas šaurumā nekad agrāk nav notikušas.
Viņš norādīja, ka kuģiem vajadzēja ņemt vērā brīdinājumu par gaidāmo vētru un pamest šaurumu, jo tajā vētras laikā nav drošu līču, kur patverties.
Lielus postījumus vētra nodarījusi arī pašā Krimas pussalā. Daļai Simferopoles trūkst elektrības un ūdens, pilsētā joprojām nav atjaunota trolejbusu satiksme, traucēti interneta sakari.
Krievija un Ukraina izveidojusi kopīgu krīzes centru, lai kopīgiem spēkiem novērstu negadījumu sekas.
40 kilometrus garais Kerčas šaurums ir vienīgā izeja no Azoru jūras. Satiksme šaurumā šobrīd tiek organizēta pa diviem ūdensceļiem – Ukrainas Kerčas-Jeņikalas dziļūdens kanālu un divām līnijām Krievijas pusē, kas paredzētas upju kuģiem ar mazu iegrimi.
Katru gadu Kerčas šaurumu šķērso līdz 9000 kuģu.
