Svētdien, atzīmējot Lāčplēša dienu, Gulbenē notika lāpu gājiens no kultūras centra uz Brīvības pieminekli, kur notika svinīgs atceres brīdis.
Svētdien, atzīmējot Lāčplēša dienu, Gulbenē notika lāpu gājiens no kultūras centra uz Brīvības pieminekli, kur notika svinīgs atceres brīdis.
Spītējot aukstajam un drūmajam laikam, pie Brīvības pieminekļa jau bija pulcējušies iedzīvotāji, lai sagaidītu gājienu, kurā soļoja zemessargi, jaunsargi, amatpersonas, kā arī pārējie pilsētas un rajona iedzīvotāji. Bija ieradušies arī cilvēki no pagastiem, piemēram, bērni no Jaungulbenes pagasta. Pasākuma vietā bija jūtama svētku atmosfēra: degošas sveces iedzīvotāju rokās, ziedu pušķi, lāpas un lielais ugunskurs. Patīkami bija vērot, ka vecāki saviem bērniem paskaidroja, kas te notiek un kāpēc cilvēki ir sanākuši. Līdz svinīgajam mirklim pie Brīvības pieminekļa valdīja klusums un bijība.
Svinīgais atceres brīdis sākās ar himnu, pēc kuras gulbeniešus uzrunāja Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Aldis Strads.
Viņš aicināja neaizmirst mūsu tautas vēsturi un lūdza klātesošos pieminēt kritušos karavīrus ar klusuma brīdi.
Atnākušie klausījās pasākuma laikā lasīto dzeju un grupas “Senči” izpildītās dziesmas. Vēl iedzīvotājiem tika piedāvāta iespēja uz lielā ekrāna skatīties fotogrāfijas ar latviešu strēlniekiem no Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Klātesošos uzrunāja arī pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Viņš aicināja iedzīvotājus nolikt ziedus un svecītes, izrādot godu un cieņu cilvēkiem, kuri aizstāvēja mūsu valsti.
“Šāds pasākums tomēr atšķiras no citiem gada pasākumiem. Es esmu Latvijas patriots, tādēļ man ir svarīgi te būt. Kopumā man šis atceres brīdis patika. Galvenais šajā pasākumā ir tas, kā cilvēks jūtas un ko sajūt šādā mirklī. Es izjutu to, ka es dzīvoju Latvijā, un saikne ar pagātni man šķiet interesanta un svarīga, jo es šādus pasākumus uztveru ļoti emocionāli,” “Dzirkstelei” teica kāds gulbenietis.
1919.gada 8.oktobrī cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā armija sāka uzbrukumu Rīgai. Šīs brīvības cīņas pierādīja, ka cīņā par neatkarību ir iespēja uzveikt skaitliski lielāku pretinieku, jo 1919.gada 11.novembrī bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas un Rīga bija atbrīvota. 1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”. 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.
