
Jānis Antaņevičs: “Mums ir nepieciešams šāds atbalsts un šāda palīdzība.”
Gulbenes novada domes apvienotā izglītības, kultūras un sporta komitejas un sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē deputāti pieņēma zināšanai jautājumu par sadarbību ar biedrību “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija”, īstenojot Gulbenes novadā jaunu pakalpojumu Latvijā – multidimensionālās ģimenes terapiju.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Latvijā ir uzsākts jauns atbalsta pakalpojums ģimenēm, kurās aug pusaudži ar sarežģītu uzvedību un atkarību riskiem. Projekts ilgs gandrīz trīs gadus, tiks apmācītas trīs terapijas speciālistu komandas Rīgā, Kuldīgas un Gulbenes reģionos, kas sniegs atbalstu ģimenēm ar bērniem. Šī terapija balstās uz pieeju, ka jaunieša uzvedību ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori – ģimene, vienaudži, skola un sociālā vide. Terapija ietver darbu gan ar pašu jaunieti, gan vecākiem, gan ģimeni kopumā, kā arī sadarbību ar citām institūcijām. Terapijas rezultātā tiks mazināta jauniešu riskantā uzvedība, stiprināta ģimene un veidota droša, atbalstoša vide bērna attīstībai.
Iepazīstina deputātus ar jauno pakalpojumu
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu stiprināšanas jomas vadītāja Agnese Igaune deputātus iepazīstināja ar šo jauno pakalpojumu, pastāstot, ka šīs terapijas gaitā speciālisti dosies jaunieša vidē, strādājot ne tikai ar pašu jaunieti, bet arī ar viņa ģimeni, lai risinātu problēmas efektīvāk. Tiks veikts arī pētījums, lai izvērtētu šīs pieejas efektivitāti. Ja rezultāti būs pozitīvi un metode sevi pierādīs Latvijā, to varētu iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Šī terapijas metode jau darbojas mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Vai ir apzinātas ģimenes?
Deputāts Normunds Audzišs vēlējās noskaidrot, vai ir apzinātas ģimenes Latvijā, kam būtu nepieciešama šāda palīdzība, kā tiks atlasītas ģimenes un kā iesaistās pašvaldība.
A.Igaune paskaidroja, ka statistika par ģimenēm, kurās ir šādi jaunieši, balstās tikai uz Valsts kontroles ziņojumu. Tajā minēti tūkstoši jauniešu ar uzvedības traucējumiem vai to riskiem. “Te ir arī jautājums par definējumu, kas tad ir uzvedības problēmas – vai tā ir vienreizēja smēķēšana vai jau jaunietis ar vairākiem kriminālpārkāpumiem un atkarību izraisošo vielu lietošanu un tā tālāk,” teica A.Igaune.
Valsts kontroles ziņojumā minēts, ka Latvijā oficiāli ir ap 30 000 šādu jauniešu. Uzrunājot pašvaldības, redzams, ka nav vienotas sistēmas, kā tās uzskaita šos jauniešus. Dažviet tiek apkopoti dati par administratīvi sodītiem jauniešiem, citur – izstrādātie korekcijas plāni, kā arī tiek vērtēts risks jaunietim nonākt ārpusģimenes aprūpē. A.Igaune norādīja, ka vienotas sistēmas, kas precīzi noteiktu šādu jauniešu skaitu, nav. Var balstīties tikai uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā minēti šie tūkstoši.
Viņa arī skaidroja, ka gan jaunietis ar vienreizēju smēķēšanas pieredzi, gan vairākkārt sodīts jaunietis atbilst šīs terapijas profilam. Būtisks nosacījums ir pieaugušā iesaiste, proti, vecākiem, vecvecākiem vai aizbildņiem jābūt gataviem aktīvi līdzdarboties. Projekta laikā tas būs nozīmīgs jautājums, kas tiks risināts sadarbībā ar pašvaldībām, nosakot, kuras ģimenes tiks iesaistītas. A.Igaune norādīja, ka jau šobrīd katrā sociālajā dienestā un izglītības iestādē ir zināmi jaunieši un ģimenes, kuras varētu iesaistīt šajā pakalpojumā.
Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs uzsvēra, ka skatīsies pēc situācijas, kuram tas ir vairāk nepieciešams, un, sākot darbu, skatīsies, kā tas veiksies. “Būsim tikai ieguvēji, jo mums ir nepieciešams šāds atbalsts un šāda palīdzība ģimenēm, kurās aug pusaudži ar sarežģītu uzvedību un atkarību riskiem, ir nepieciešama,” teica J.Antaņevičs.