Kopš 26.oktobra visos notāru birojos to darba laikā ir iespējams parakstīties par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinātajiem grozījumiem Satversmē.
Gulbenē to iespējams izdarīt zvērinātas notāres Baibas Jaunbērziņas birojā, bet diemžēl līdz vakardienai vēl nebija notariāli apliecināts neviens paraksts.
“Trīs nedēļas bijām atvaļinājumā, tāpēc birojs bija slēgts. Arī pirmajā darba dienā pēc atgriešanās no atvaļinājuma rinda uz parakstīšanos neveidojās, lai gan šoreiz parakstus notariāli apstiprinām par brīvu. Cilvēkam jāuzrāda tikai derīga Latvijas pilsoņa pase. Maksu par paraksta apliecinājumu sedz valsts,” saka biroja sekretāre Vika Duļbinska.
Notāra pienākumos neietilpst parakstu vākšana, bet tikai to īstuma apliecināšana, pārbaudot personas identitāti un rīcībspēju.
Līdz brīdim, kad būs parakstījušies vismaz 10 000 iedzīvotāju, saraksti glabāsies notāru birojos, pēc tam tos nodos parakstu vākšanas kampaņas organizatoriem.
Arī vietējo pašvaldību bāriņtiesu priekšsēdētāji skaidro, ka iedzīvotāji ar parakstīšanos par grozījumiem dažādos likumos nesteidzas. To pierādījusi arī parakstu vākšana par izmaiņām likumā par pensijām.
“Līdz gada beigām iespējams parakstīties par grozījumiem likumā par pensijām, bet parakstījušies ir tikai pieci pagasta iedzīvotāji, tāpēc maksu par paraksta apstiprinājumu, kas šajā gadījumā pensionāriem ir divi lati, ar pagasta padomes sēdes lēmumu samazinājām par 50 procentiem. Par to, ka bāriņtiesā iespējams parakstīties arī par grozījumiem Satversmē, mums nav informācijas. Nav arī parakstīšanās veidlapu,” saka Lejasciema pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Līga Medne.
To apliecina arī Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska.
“Tiklīdz būs veidlapas, lai iedzīvotāji varētu parakstīties, esam gatavi iesaistīties,” piebilst pašvaldības vadītāja.
Parakstu vākšanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sāka, lai vēlētāji varētu pirmstermiņā atlaist Saeimu un neveidotos tāda situācija, kāda ir šobrīd, kad tautas kalpi klaji ignorē sabiedrības viedokli, darbojoties politisko partiju finansētāju interesēs.
Satversmes 78.pants paredz, ka ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tie ir gandrīz 145 000 cilvēku, drīkst pieprasīt Valsts prezidentam sagatavot lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu. Ja parlaments to noraida, tad atlaišanu uztic tautas nobalsošanai.
