Trollis: – Labinieks! Dzimteni mīlēt nevar piespiest. Kā es mīlu savu māti un tēvu, tā vajadzētu mīlēt arī Latviju.
Trollis:
– Labinieks! Dzimteni mīlēt nevar piespiest. Kā es mīlu savu māti un tēvu, tā vajadzētu mīlēt arī Latviju. Diemžēl šodien viens otrs no vecākiem gaida ko taustāmu, tātad arī no savas valsts gaida to pašu. Tu – man, es – tev. Ar aprēķinu. Diemžēl. Te runas par mīlestību ir smieklīgas. Paskatieties, ko mūsu valdības vīri vāra, visi sasmērējušies. Bet Latvijas vārdu pasaulē nes vispirms viņi. Vai man viņi būtu jāmīl? Es uzskatu, ka Latviju veido cilvēki. Mums vienkārši šobrīd nav paveicies. Atmodas laikā mēs atbalstījām savu valdību, viņi visur bija ar mums, vienkāršo tautu, kopā. Bet tagad – sēž Saeimā, žāvājas, guļ, čaukstina avīzes un žurnālus. Viss viņiem šķiet tik garlaicīgi. Vai viņi spēj nolaisties līdz pensionāra līmenim, kad jādomā par izdzīvošanu. Tam nabaga latvietim ik dienu jāskaita santīmi, tikmēr tautas kalpi, guļot Saeimā, tūkstošus pelna un pensionāram pa santīmam atmet. Tad, lūdzu, pasakiet, kāpēc man būtu jāmīl valsts, kur parastā tauta ir pēdējā vietā?
www. dzirkstele. lv
