Tuvojas adventes laiks. Tiek domāts par skaistiem telpu noformējumiem un arī adventes vainagiem.
Tuvojas adventes laiks. Tiek domāts par skaistiem telpu noformējumiem un arī adventes vainagiem.
Floriste Inese Baumane “Dzirkstelei” stāsta par to, kas šogad ir aktuāls adventes vainagu veidošanā.
Kādas modes tendences šogad būtu jāievēro, izgatavojot adventes vainagus?
Šogad modē ir avangards, proti, tumšās krāsas – pamatā melnā vai tumši violetā krāsa, bet, lai neizskatītos tik drūmi, tad klāt liek sarkanus, zelta vai sudraba akcentus – sveces, lentes, kristālus, dažāda lieluma un krāsu bumbas, kā arī spalvas. Aktuāls ir viss senlaicīgais – nosūbējis un nespožs. Kā dekorus var izmantot čiekurus, ābolus, kanēļa mizas, riekstus, žāvētus augļus. Vainaga pamatā pareizāk ir izvēlēties egļu zarus, taču priede ir pieprasītāka, jo tā ilgāk nenobirst. Protams, var izmantot kadiķi (bet tas ir aizsargājams augs) vai tūjas zarus, kaut gan tie cilvēkiem vairāk saistās ar sērām un tos tik bieži neizmanto. Adventes vainagus var veidot ne tikai apļa formā, tie var būt arī kantaini. Kaut gan gribas piebilst, ka tieši aplis simbolizē saules noieto ceļu – vēl viens gads ir pagājis. Šogad aktuāli ir veidot adventes vainagus uz šķīvja, proti, saliek svecītes, dažādus dekorus, zariņus, kaltētas vai dzīvas puķītes, un adventes rota ir gatava. Bet, ja cilvēks negrib vainagu, tad var izveidot vienkāršu, nelielu kompozīciju ar svecīti. Arī tas mājās vai birojā radīs īpašu noskaņu. Adventes svecēm tradicionālā ir sarkanā krāsa, bet cilvēkiem patīk arī zelta un baltā. Tradicionāli vainags ir zaļā krāsā, bet to var pīt arī no žagariem un appūst ar mākslīgo sniegu.
Cik svecēm jābūt adventes vainagā?
Runājot par svecēm, tās var likt, cik grib. Tā ir demokrātiska izvēle. Vairāk liek tradicionālās četras, bet ir cilvēki, kuri izvēlas tikai vienu, bet, manuprāt, efektīgi izskatās, ja ir daudz sveču. Man pašai atmiņā palicis vainags, kurā saliku ļoti daudz sveču, un izskatījās ļoti labi, it īpaši, ja tāds vainags tiek novietots tumšā telpā. Pieredze rāda, ka cilvēki neaizraujas ar to, kādi adventes vainagi ir modē, jo viņi veido vai pasūta tādus, kādi pašiem liekas tīkamāki. Jāatzīst, ka cilvēki vairāk novērtē klasisko variantu, izmantojot adventes vainagos sarkanu, zelta, zilu un sudraba krāsu, jo tās ir Ziemassvētku tradicionālās krāsas. Vēlmes un gaumes ir ļoti atšķirīgas. Dažiem tie ir veidoti mierīgos toņos, citiem patīk koši un spilgti akcenti. Izvēles iespējas ir lielas. Cilvēki var pafantazēt par šo tēmu, lai pagājušā gada vainags neatkārtojas. Man pašai, veidojot adventes vainagus, noskaņojums ir īpašs un gaišs, jo ir sācies brīnumu gaidīšanas laiks.
Bet nākas gatavot arī bēru vainagus?
Bēru vainagu gatavošana ir smags darbs rokām. Cenšos arī tik emocionāli to neuztvert, jo tad ir grūti. Emocijas ir jāpiebremzē. Es to uztveru tikai kā darbu un cenšos veidot tā, lai tas iznāktu skaists. Tāpat kā adventes vainags arī bēru vainags ir jāveido kā aplis, jo tas simbolizē: dzimšanu, dzīvi un mūžīgo dzīvi. Šīs dzīves posms cilvēkam ir beidzies. Mūsu pusē vairāk ir pieņemts veidot pildītus bēru vainagus, bet Zemgalē un Kurzemē tie ir izteikta apļa formā. Gribētos, lai cilvēki tos pasūtītu individuālākus, personīgākus un nebaidītos no krāsām, pasūtītu tādus ziedus un krāsas, kādas ir patikušas aizgājējam, jo diemžēl pārsvarā izmanto sarkano un balto. Piemēram, dzeltenā – tā ir saules krāsa, bet cilvēkos ir aizspriedumi, ka tā ir viltīga un nav laba. Man pašai ļoti patīk dzeltenā, jo tā šķiet tik labestīga un emocionāla. Apnikusi ir sarkanā krāsa. Cilvēki varbūt nezina, ka arī lentes bēru vainagiem var izvēlēties netradicionālas, saskaņojot ar ziedu krāsu vainagā – sarkanu, zaļu vai arī no linu auduma.
Kāpēc nolēmi kļūt par floristi?
Interese par ziediem man radās jau bērnībā. Puķītēm tika knibinātas ziedlapiņas vaļā, cerībā, ka tās atplauks ātrāk. Manas mīļākās un, manuprāt, garšīgākās konfektes bija ledenītes. Tā sauca arī puķes, kuras auga pie manas mājas. Esmu beigusi Bulduru skolu un pēc izglītības esmu dārzniece. Kādu laiku strādāju arī dārzniecībā, jo padomju gados tā likās nopietna profesija, un floristikas vēl nebija. Pašmācības ceļā daudz esmu iemācījusies par ziediem. Un nu jau kādu desmito gadu strādāju par floristi. Darbs man kļuvis par vaļasprieku – tīkamu sirdij un dvēselei. Savā būtībā esmu māksliniece un sapņotāja. Vairāk padodas un patīk radošas lietas, kur nepieciešama fantāzija, izdoma un iedvesma. Kaut gan manā dzīvē bija arī brīdis, kad domāju, ka būšu traktoriste. Uzskatu, ka Dievs mani virza. Es kalpoju arī luterāņu baznīcā un svētkos to dekorēju. Kad man ir grūti, tad es lūdzu Dievu, un viņš atnāk un arī iedvesmo. Dievam priekš katra ir savs plāns. Bez Dieva cilvēks ir sīka vienība, puteklītis. Dievs mūs ļoti mīl, viņš nav bargs. Viņš tikai grib, lai mums ir labi. Mūsu dzīves mērķis ir atrast Dievu, cits to atrod caur ciešanām, cits – caur prieku, es, piemēram, atradu caur brīnumu. Uzskatu, ka tas bija Dievs, kurš mani un manu dzīvi virzīja tā, lai es kļūtu par floristi.
Kas rada lielāku prieku: darba process vai rezultāts?
Noteikti, ka rezultāts, kaut gan pats darba process arī ir interesants – sameklēt materiālu, uzskicēt, ja, piemēram, ir jādekorē kāda liela telpa, izdomāt ko un kā salikt kopā, sākt veidot. Ir reizes, kad konsultējos arī ar citām floristēm, kā būtu labāk. Mani iedvesmo daba. Protams, idejas arī tiek meklētas žurnālos un apgūtas semināros, bet ir reizes, kad jālauza galva un ir grūti izdomāt, kā veidot konkrētu kompozīciju. Tāpat kā dāvanas iesaiņošana, arī pušķa izgatavošanai ir vajadzīgs laiks.
Kas florista darbā ir pats smagākais un sarežģītākais?
Noteikti izdabāt klientam, lai rezultāts būtu tāds, kādu viņš gaida. Ir bijuši gadījumi, kad klients atnāk un nav apmierināts, piemēram, ar pasūtīto pušķi, tad mēģinām vienoties, citreiz izgatavojam vietā citu. Ja klients paļaujas un uzticas man, tad ir vieglāk un drošāk darboties un arī rezultāts viņam patīk. Bet, ja klients atnāk un īsti pat nezina, ko grib, tad strādāt ir grūti. Gandarījums un prieks ir tad, kad redzu, ka klients ir apmierināts.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Inese Baumane.
– Dzimusi: 1971.gada 2.jūlijā Saldus rajonā, bet jau 16.gadu dzīvo Gulbenē.
– Ģimenes stāvoklis: vīrs Ainārs, dvīņu meitenes Ieva un Alise.
– Mācījusies: Bulduru dārzkopības vidusskolā, tālmācības floristikas kursos un Jāņa Buševica floristikas kursos “Anemone”.
– Strādā: veikalā “Krāčukakts” par floristi.
– Iepriecina: saule, pozitīvas emocijas, smaidīgi cilvēki.
– Vislielākā vērtība: ticība Dievam.
