Galgauskas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība “Purmalas” Zemkopības un Vides ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs 2007” apakšgrupā “Videi draudzīga saimniekošana” ieguva veicināšanas balvu un diplomu.
Konkursam saimniecību izvirzīja Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļa. “Purmalas” bija vienīgā saimniecība, kas minētajā apakšgrupā pārstāvēja reģionu un arī konkursā piedalījās pirmo reizi.
“Mūsu saimniecības privilēģija ir tā, ka ikdienā uzturamies skaistā un nesaindētā vidē, uzturā lietojam bioloģiski tīrus produktus, tādēļ dzīvojam veselīgi. Diemžēl laukos audzētu bioloģisko produkciju pārdot ir ļoti grūti, jo cilvēki vēl nav sapratuši atšķirību starp bioloģiski un ķīmiski audzētiem produktiem. Ceram, ka ar laiku situācija mainīsies,” saka “Purmalu” saimnieki Līksma un Māris Markovi.
Gatavojoties konkursa otrajai atlases kārtai, saimniecībā rīkota pat talka. To organizēt palīdzējusi Sarmīte Muižniece un Ingrīda Šteinberga. Talkas laikā izveidots interesants kārklu žogs, kura ideja aizgūta ārzemēs.
“Purmalās” šodien saimnieko jau ceturtā paaudze. Pirmsākumi rodami 1920.gadā, kad vectēvs iegādājies muižnieka dārznieka māju un nopircis arī 30 hektārus aramzemes.
Ganāmpulks no sešām govīm un diviem zirgiem kopš 1935.gada ir pieaudzis līdz 40 liellopiem un vairāk nekā 100 hektāriem aramzemes, no kuriem 103 hektāri ir sertificēti kā bioloģiskā platība.
Saimniecības pamatnozare ir piena lopkopība, nedaudz tiek attīstīta arī cūkkopība, putnkopība ir galvenokārt pašu saimnieku priekam.
Nemitīgi notiek saimniecības modernizācija, piesaistot dažādu Eiropas Savienības fondu finansējumu un saņemot arī platībmaksājumus, kas materiāli saimniecībai ir jūtams atspaids.
Nākotnē Līksma un Māris iecerējuši izveidot arī dabas taku, lai popularizētu un atklātu bebru dzīvesveidu.
“Kolhoza laikā biju agronome, lai iegūtu maksimāli augstākas ražas, tika pielietotas ķimikālijas, tāpēc pati ar tām saindējos. Laikā, kamēr biju bezdarbniece, apmeklēju bioloģiskās lauksaimniecības kursus un mani šīs saimniekošanas metodes ieinteresēja. Esmu pārliecinājusies, ka saimniekot bioloģiski ir ievērojami grūtāk, jo saimniecībā ir ļoti daudz roku darba,” stāsta L.Markova.
Saimniecībā liela daļa platības ir ganības, apmēram 15 hektāru platībā “Purmalās” audzē graudaugus pašu vajadzībām, miltus izbarojot cūkām, četri hektāri ir kartupeļi, ko izēdina galvenokārt slaucamām govīm. Ir sarūpēta lauksaimniecībā nepieciešamā tehnika. Vēl būtu nepieciešams pašiem savs graudu novācamais kombains, lai nekavētos ražas novākšana.
M.Markovs bilst, ka diemžēl kombains ir ļoti dārgs, tāpēc šis pirkums tiek atvirzīts no gada uz gadu.
Par lielāko problēmu “Purmalu” saimnieki uzskata cilvēku neizpratni, ko nozīmē bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti.
“Mums šogad ļoti labi četros hektāros izauga griķi. Nokūlām vēlu, bet ieguvām lielisku ražu. Aizvedām griķus pārstrādei, jo griķu milti tirgū ir pieprasīti, bet nevaram tos pārdot. Cēsu rajona Liepas pagastā ir vienīgās dzirnavas, kas loba griķus, bet tās nav bioloģiski sertificētas. Lai tirgotu bioloģisko produkciju, ir jāizseko tās ceļš no lauka un kūts līdz patērētāja galdam. Mums viss apstājas pie dzirnavām. Tomēr no griķu audzēšanas mēs neatteiksimies, jo griķi noder arī lopbarībai,” stāsta L.Markova.
Viņa ir pārliecināta, ka turpmāk ievērojami veiksmīgāk izdosies pārdot arī bioloģisko pienu, jo patērētāji apzināsies tā vērtību.
Līksma piebilst, ka, ja liktu izvēlēties, viņa atkal izšķirtos par labu zemnieku saimniecībai. Kādā sarunā meitas, kuras ārkārtīgi daudz palīdz vecāku saimniecībā, bildušas, ka vieglāk būtu aizbraukt uz ārzemēm peļņā, bet Līksma uzskata, ka nav jākalpo citām tautām.
