Vēl nākamnedēļ te apskatāmas dažādu izmēru vardītes. Tās ir bērnu rotaļlietas un vienkārši glītas figūriņas. Ir arī praktiski lietojamas vardes – maciņš, krājkasīte, somiņa, zīmuļu asināmais. Izrādās, ka vardes var būt ne tikai zaļas.
Vēl nākamnedēļ te apskatāmas dažādu izmēru vardītes.
Tās ir bērnu rotaļlietas un vienkārši glītas figūriņas. Ir arī praktiski lietojamas vardes – maciņš, krājkasīte, somiņa, zīmuļu asināmais. Izrādās, ka vardes var būt ne tikai zaļas. Tām katrai ir sava sejas izteiksme, raksturs un dvēseles noskaņa.
“Ko gan var iedomāties vēl pavasarīgāku par vardi! Ar varžu kori sākas mīlas laiks dabā. Domāju, ka izstāde patiks ne tikai bērniem, bet visiem, kas jūtas sirdī jauni un atvērti mīlestībai,” informē muzeja izstāžu iekārtotāja Valentīna Brūniņa.
Izstāde Gulbenē būs skatāma līdz maija vidum. Iepriekš aktiera sakrātā varžu kolekcija bija skatāma izstādē Jūrmalā.
J.Žagars “Dzirkstelei” stāsta, ka vardes krāj jau apmēram 15 gadus. Gandrīz visas viņam ir dāvinātas. Vardes pie aktiera atceļojušas arī no tālām zemēm kā draugu dāvanas. Mājās pilni kakti esot ar vardēm. Arī kabatā vienmēr esot kāds talismans – vardīte. Tas esot kļuvis par paradumu.
“Mani fascinē paradokss, ka varde ir tik neglīta, cilvēki baidās to ņemt rokās un sauc par pretīgu. Tajā pašā laikā rotaļlietās vardi attēlo,” saka J.Žagars.
Viņš neatceroties, ka bērnībā būtu darījis pāri vardēm, kā mēdz plaidņoties mazi puikas, jo laukos, kur auga Juris, “tā nedarīja”. Neesot omulīgi skatīties, kā pavasarī uz šosejām bojā iet vardes. Dažu J.Žagars esot izglābis, braucot ar līkumu lēkājošajam dzīvnieciņam.
“Vācijā redzēju, ka vietās, kur vardes dodas uz dīķiem, gar ceļa malu ir mazs žogs un zem ceļa ir caurule. Pa šo tuneli tās dodas organizētā gājienā. Pie mums līdz tam vēl ir tālu. Latvijā pavasarī vardes iet bojā, jo daba ir daba un tehnika ir tehnika,” saka J.Žagars.
