Lai nodrošinātu darba likumdošanā noteikto prasību efektīvāku ievērošanu, darba devējus bargāk sodīs par atklātajiem pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomās. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas šodien apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par minēto likumprojektu vēl lems Saeima.
„Neskatoties uz to, ka mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, situācija uzņēmumos joprojām nav apmierinoša. Daudzos uzņēmumos neievēro darba aizsardzības prasības, tādējādi darbiniekiem nākas strādāt nedrošā un veselībai kaitīgā darba vidē. To apliecina arī augstais darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem rādītājiem,” atzīst LM speciālisti.
Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.
Saskaņā ar likumprojektu turpmāk plānots noteikt naudas sodus Ls 300 līdz Ls 400 apmērā darba devējiem – fiziskām personām, bet juridiskām personām – no Ls 600 līdz Ls 5000 tajos gadījumos, kad viņi neizmaksās saviem darbiniekiem, kas nodarbināti normālo darba laiku, valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzībā, likumprojekts papildināts ar jaunu pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Tajā ne tikai detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, bet arī paredzēts minimālais un maksimālais sods par pārkāpumiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi.
“Tā, piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba vidē, darba devēju – fizisku personu varēs sodīt no 100 līdz 250 Ls, juridisko personu – no 250 līdz 750 Ls, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt no 100 līdz 350 Ls, bet juridisko personu – no 250 līdz 1000 Ls. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, soda apmērs fiziskām personām palielināsies no 350 līdz 500 Ls, bet juridiskām personām – no 1000 līdz 3000 Ls,” skaidro Komunikāciju departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.
Speciāliste skaidro, ka vienlaikus likumprojekts papildināts ar pantu, kas paredz komersantu – darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju atbildību par neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Īpaši būtiski tas ir tajos gadījumos, kad kompetento speciālistu un kompetento institūciju rīcība var radīt tiešus draudus nodarbināto veselībai un dzīvībai.
“Piemēram, par darba aizsardzības normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, t.sk. riska novērtēšanu, vai kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kompetento speciālistu varēs sodīt no 100 līdz 250 Ls, bet kompetento institūciju – no 500 līdz 1000 Ls,” saka M.Kupče.
