Pulks eņģeļu ar perlamutra spārniem, klusi švīkstot, lēni pārlaižas pār pērļu krāsas mēness ragiem bāliem. Sniegs tumšo debess jumu izgaismo.
Pulks eņģeļu
ar perlamutra spārniem,
klusi švīkstot, lēni pārlaižas
pār pērļu krāsas mēness
ragiem bāliem.
Sniegs tumšo debess jumu
izgaismo.
Šiem pulkiem sekot vēlas dvēsele
līdzi mēnesim un baltai zemei
laisties pāri…
Kaut būtu man šie perlamutra
spārni!
Tad pagaist viss.
Un palieku es sniegā. Viena.
Ap mani vēsmo ziema, ziema.
* * *
manas mājas
vienmēr ir pie tevis
tu dāvana visskaistākā
ko Dievs man dzīvē devis
