Laimīgas laulības patmīlīgā nozīmē, kā to iedomājas iemīlējušies, ir ļoti retas. Ar laulību nebūt nav atrisinātas, bet gan tikai sākas dzīves grūtības.
Laimīgas laulības patmīlīgā nozīmē, kā to iedomājas iemīlējušies, ir ļoti retas. Ar laulību nebūt nav atrisinātas, bet gan tikai sākas dzīves grūtības. Atrašanās laulībā jau pēc būtības nebūt nav laimīgs, bet traģisks stāvoklis.
Un tad viņa beidz. Vētraini aplausi.
– Pareizi, pareizi! – sauc vietējie komunisti un ir priecīgi, ka varēs tagad sēsties pie bagātīgi klātiem galdiem.
Natālija Vālodze visu dzirdēto ilgi pārdomā. Viņai atplaiksnī atmiņā savas jaunības dienas…
Nē, nē – tas nevar tā būt! Viņa savā mūžā, neapņemta par sievu, bija pieredzējusi daudz vairāk grūtumu, negoda un posta, nekā kad būtu tikusi zem aubes. Un tas viss vedās tikai tamdēļ, ka viņa ticēja cilvēkam, kas dalīja mīļus glāstus un čukstēja dzīvi spēcinošus vārdus, bet, kad viņa zem savas sirds nesa no šī mīļotā cilvēka jaunu dzīvību, tad viņa tika sava bērna tēva atstumta un izdzīta no mājām.
Jā, tu biji tikai viņa kalpone un sieva. Ej un dzīvo ar savu brīvo mīlu un bērnu zem sirds.
Darbā viņai allaž viss vedās no rokas. Bet, kad piedzima puisēns, vajadzēja staigāt no mājas uz māju, līdz sameklēja darbu – ar bērnu neviens labprāt neņēma pretim.
Lai žēlo tevi dzīve, Jēkab Jaunzem. Es gribēju tev atriebties par to, ko tu man esi reiz ļaunu darījis, bet izjūti tagad meža vientulībā, cik cilvēks jūtas atstāts, ja top izdzīts no mājām.
Tiem, kas tagad sēž pie bagātīgi klātiem galdiem, nav daļas, ka ārpusē melnojas baiga nakts. Viņi ir līksmi un viens otram nekad neprasīs:
– Biedri, vai aiz taviem smiekliem kādreiz nevar slēpties arī asaras, vai tevi šurp nav atvedusi kāda nelaime?
Laiks neapturami soļo uz priekšu, un pulkstenis rāda to stundu, kad sevi sajust citiem grib katrs mēģināt. Lūk, tad ņem vārdu viens pēc otra un visu runās izskan viens un tas pats vadmotīvs: – Biedri un biedrenes, mūsu pienākums ir padziļināt revolūciju!
