Cilvēks – tas skan lepni, bet pērtiķis – perspektīvi.
Cilvēks – tas skan lepni, bet pērtiķis – perspektīvi.
*
Mēs labi zinām sev cenu. Un tā vienmēr ir augstāka par mūsu algu.
*
Psihiatrijas seanss – tas ir tad, kad maksā par to, lai žēlotos par sevi.
*
Sirdsapziņa – tā ir balss, kas tev saka, ka nevajag darīt to, ko tu tikko izdarīji.
*
Gadās dienas, kad jūties kā suns. Un gadās dienas, kad jūties kā stabs.
*
Nāk piedzēries vīrs mājās, uzmanīgi attaisa durvis, cenšas novilkt mēteli, nenotur līdzsvaru, nokrīt zemē, skaļi nolamājas.
Sieva: – Kas tas par troksni?!
Vīrs: – Nekas, mīļā, mētelis nokrita. Sieva: – Kāpēc tik skaļi?
Vīrs: – Atvaino, nepaspēju novilkt.
*
Uzraugs ieslodzītajam: – Jums tikšanās. Pie jums atnākusi sieva.
– Johaidī, pasaki, ka neesmu mājās!
*
– Dakter, esmu šitais… nu kā viņu… Kalniņš! Man ir šitais, ē… nu, kā viņu, …skleroze!
– Ā, Ozoliņ! Ar šito… kā jūs teicāt… caureju? Jums pie šitā… kā viņu… okulista!
