Visas Gulbenes rajona pašvaldības ir informētas par nepieciešamību savās pagastu avīzēs rakstīt par gaidāmo vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu, kas Latvijā notiks no 1.jūnija līdz 5.jūlijam.
Visas Gulbenes rajona pašvaldības ir informētas par nepieciešamību savās pagastu avīzēs rakstīt par gaidāmo vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu, kas Latvijā notiks no 1.jūnija līdz 5.jūlijam.
Svarīgi, lai iedzīvotāji arī zinātu konkrētos cilvēkus, kas viņu pašvaldībā strādās par skaitītājiem. Tas veicinās uzticēšanos. Pasta nodaļās un pašvaldībās būs arī izvietoti plakāti, kas atgādina par gaidāmo vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu.
“Lauksaimniecības skaitīšanā Gulbenes rajonā piedalīsies 64 skaitītāji, kas pašlaik tiek apmācīti. Skaitītājs, atnākot ciemos uz mājām, pārrunās ar saimniecības īpašnieku, kāds ir apciemojuma mērķis un kāds ir tam visam juridiskais pamats. Ja cilvēks būs galīgi nepierunājams kontaktēties, tad anketā ierakstīs, ka informācija nevar gūt. Ar varu skaitītājs kūtī iekšā nelauzīsies. Par saimniecību liecinās vienīgi zemes Kadastra centrā gūtā informācija, kas ir pamats, pēc kura vadāmies vispārējā lauksaimniecības skaitīšanā,” saka Valsts statistikas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Sarmīte Pošeiko.
Ciemojoties lauku saimniecībā, skaitītājs aizpildīs anketu sešu lapu apjomā. Ziņu sniedzējs aicinās ar parakstu apstiprināt sacīto. “Sniegtās ziņas par katru atsevišķu saimniecību izpaustas netiks. Tās tiks apkopotas kopsavilkuma veidā – par Gulbenes rajonu, par Latviju. No šīm ziņām nedrīkst izpaust konkrēta cilvēka vai juridiskas personas informāciju, to nosaka likums. Anketu koferi tiks plombēti,” saka S.Pošeiko.
Lauksaimniecības skaitī-tājs apciemos lauciniekus, arī pilsētniekus, statūtsabiedrības, ja lietošanā vai īpašumā ir vairāk par hektāru zemes.
Gulbenes rajonā tautas skaitītāju darbu pašvaldībās koordinēs 13 pārraugi. Tautas skaitītājs par katru aizpildīto anketu saņems vidēji 2,50 latus (atkarībā no darba apjoma), bet pārraugs par katras anketas pārbaudi (nosakot, vai anketa pareizi aizpildīta) saņems 40 santīmus. To visu apmaksā valsts.
S.Pošeiko informē, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijā nav bijusi neviena lauksaimniecības skaitīšana. Tolaik pārsvarā visur darbojās kolhozi un sovhozi. Kopš Latvijā atjaunojušās zemnieku saimniecības, notikusi vienīgi lauksaimniecības skaitīšana izlases kārtībā. Tāpēc iedzīvotājiem būtu jāsaprot, cik svarīgi valstij ir iegūt vispārīgus datus par lauksaimniecību.
