Pārsla Konrāde
Igaunijas lielākajā salā Sāremā, kas tulkojumā nozīmē salu zeme, jeb Sāmsalā, kā to dēvē latviski, atrodas Tellustes muiža, kura pirmo reizi rakstos minēta 1522.gadā, kad šīs zemes tika nodotas Tolsenu dzimtai. Tolseni šeit uzcēla muižu, un, iespējams, arī muižas nosaukums cēlies no viņu uzvārda.
Tolaik bijusi uzcelta tikai puse tagadējās muižas ēkas. Pirms 300 gadiem uzcelta otra puse, kad šī muiža bijusi ļoti slavena. Muižas teritorijā bija 17 ēkas. Muižā tolaik gatavoja sieru, kura kvalitāti pielīdzināja Šveices sieram. Protams, siera kvalitāte atkarīga no piena, bet piena kvalitāte – no ganībām, kuras salā ir ļoti labas. Sāremā salā aug 36 savvaļas orhideju sugas (Igaunijā sastopamas 38 savvaļas orhideju sugas). Jūra salā padara klimatu maigāku. Siernīca darbojās līdz 80.gadiem, lai gan beigās tikai pieņēma pienu, bet sieru vairs negatavoja. Tagad no tās palikušas tikai drupas.
1920.gadā muižas ēkā bija pirmo četru klašu skola un kultūras nams. Pirms deviņiem gadiem muižu nopirka biokosmētikas ražotājs “Eurobio Lab” un izveidoja bioloģisko saimniecību. Sākumā saimniecībā iestādīja zilās rudzupuķes, ārstnieciskās kumelītes, kliņģerītes un balto āboliņu. Tagad augu ir daudz, tiek ievākti arī savvaļas augi. Augi tiek kaltēti akmens mājā ar salmu jumtu, kas celta 16.gadsimtā. Apkārt muižai ir skaists parks ar veciem ozoliem, liepām, ābelēm, kadiķiem un pat valriekstu kokiem. Grāvī gar ceļu un arī parkā redzami milzu akmeņi, kuru salā netrūkst. Protams, ka iegādāties muižu pamudināja salas tīrā daba.
Šobrīd ir iztīrīti muižas pagrabi, lai tur var ieiet. Pirms 300 gadiem zem mājas nebija pagrabu, jo apakšā bija ļoti mitrs un krājās ūdens. Tagad ierīkota drenāža. Pagrabā var redzēt, ka mājā kādreiz bijis manteļskurstenis. Diemžēl ēkā iekšā vēl notiek darbi, tāpēc to aplūkot nevar. Taču ir atjaunots ļoti jauks namiņš, kas Igaunijas valsts kultūras pieminekļu reģistrā reģistrēts kā dārza māja. Tur var apskatīt interjeru un arī iegādāties biokosmētiku.
Labi saglabājusies muižas magazīna, kurā kādreiz lika krājumus visam gadam – kā bankā. Tolaik atslēga bijusi tikai saimniekam. Reiz bijis tik slikts gads, ka cilvēki nākuši pie saimnieka prasīt, lai palīdz. Saimnieks teicis, ka viņam nekā nav. Tad vietējie naktī gribējuši magazīnu nodedzināt. Saimnieks to uzzinājis un aizmucis. Nākamajā dienā vietējie sēdējuši zem ozola, bet saimnieks ieradies ar konsteblu. Tad viņi vienojušies, ka liks divas slēdzenes un viena atslēga būs pie saimnieka un otra pie zemniekiem. Lai tiktu iekšā, būs jābūt klāt abiem.
Sāremā iedzīvotājiem ir savas leģendas arī par milzi Tellu. Lielais Tells kopā ar sievu Piretu dzīvoja Tellustes ciemā. Milzis nodarbojās ar zemes darbiem, ķēra zivis un cīnījās ar igauņu tautas ienaidniekiem. Ir stāsts, ka uz upurakmens, ko no Skandināvijas atnesis ledājs, redzami Tella pirksu nospiedumi. Par Tella dzimšanu Sāremā stāsta, ka viņa māte mirusi, kad viņš piedzimis. Dēls bijis ļoti liels. Tēvam bijusi ķēve, kurai bijis kumeliņš, tāpēc mazais Tells barots ar ķēves pienu. Tells piecu gadu vecumā jau bijis divus metrus garš un ļoti labsirdīgs. Visiem palīdzējis, par ko dabūjis ēdienu. Igauņi ļoti ciena savus varoņus. Tagad uz salu kursē divi prāmji – zilais “Tells” un oranžā “Pireta”.
