Pēdējā nedēļas darbdiena tuvojās nobeigumam. Tas bija 7.marts. Mūsu kolektīva vīrieši kolēģes tā arī neapsveica gaidāmajā Starptautiskajā Sieviešu dienā. Varbūt gatavo pārsteigumu? Varbūt rīt rītā individuāli ieradīsies ar tulpēm mājās pie manis, pie pārējām darbabiedrenēm? Gaidi ar maisu!
Mēs gaidījām, gaidījām un piektdienas vakarā pašas sev sametām kopīgam rasolam, tortei, šampanietim un sarkanām tulpēm – katrai pa vienai. Pavisam vajadzēja 15 tulpes. Tās visu dienu bijām gaidījušas no mūsu diviem darbabiedriem večiem. Pie svētku galda saucām arī šos, bet viņi nenāca. Vien atrunājās: “Jūs mūs nesveicāt Vīriešu dienā (23.februārī), mēs jūs nesveicam 8.martā. Dots pret dotu!”
Mēs iebildām, ka visi veči nemaz armijā nav dienējuši. Kā var sveikt visus! Savukārt mūsu kolektīva vīri sprēgāja pretī, ka nevar zināt vai mēs visas maz esam sievietes. Neesot pārbaudījuši… hm, katru no mums.
Neko nelīdzēja atrunas, ka veču pieminētie armijas svētki sen ir atcelti, savukārt Starptautiskā Sieviešu diena ir atzīta visā pasaulē un arī Latvijā tā varētu kļūt ne tikai par svinamu dienu, bet arī par brīvdienu.
Tā nu mēs, mūsu kolektīva dāmas, 7.martā līksmojām kā tādas pieviltas un pamestas vecmeitas. Piktojos, kāpēc valstij vispār bija jāiejaucas tautas tradīcijās un jānosaka, kuru dienu svinēt oficiāli un kuru ne. Gadiem bijām svinējuši 8.martu (tāpat arī 23.februāri), bet nu piepeši vairs ne. Kas ir mainījies?
Nedomāju, ka tam ir kāds sakars ar politiku. Vienkārši kaut kas ir mainījies, kaut kas vairs nav tā, kā bija agrāk. Var jau teikt, ka tāda vispār ir dzīves filozofija, proti, viss plūst un mainās līdz nepazīšanai. Arī tradīcijas. Un cilvēki. Neviens nevienam nevar solīt mūžīgus svētkus, tāpat kā nevar solīt mūžīgu uzticību, mīlestību un tā tālāk.
Un tomēr es skumstu pēc vecā labā 8.marta, kad sievietes tika dievinātas, aptekātas, aplidotas, apbērtas ar saldiem komplimentiem, pavedinātas ar pavasara ziediem, apšļāktas ar spirdzinošu šampanieti. Es atkal gribu justies darbā kā… vājais dzimums – valdzinoša, iekārojama sieviete -, nevis kā kalnu gāzēja! Kaut vienu reizi gadā!
