Un kāpēc tieši tulpi? Vai tikai ar ziediem vīrietis savai mīļotajai var izrādīt uzmanību?
Un kāpēc tieši tulpi? Vai tikai ar ziediem vīrietis savai mīļotajai var izrādīt uzmanību? Tā varētu būt arī kafija gultā vai biļetes uz teātri vai koncertu. Un ziedi šajā gadījumā būtu tikai kā sāls putrai. Arī par to nav runa, ko un kā dāvināt – vai tikai buču uz vaiga, vai klēpi rožu. Galvenā ir attieksme.
Attieksme pret 8.martu kā Starptautisko Sieviešu dienu mūsu valstī ir noraidoša. Bet valdība jau tāpēc tautai nenozags Sieviešu dienu kā Grinčs Ziemassvētkus. Šī diena tradicionāli ir svētku diena, lai gan valdības kabinetos tā nav akceptēta. Vai nav smieklīgi, ka gadu no gada ubagojam starptautiski atzītus svētkus, kurus svin tik un tā? Un ko tautai padarīsi – veikali no ziediem tiek iztukšoti, dāvanu vitrīnas ar”, galdi tiek klāti un svētki svinēti. Svētku sajūtu no sirdīm ar lēmumiem neizdzēst. Secinājums – ir lietas, kas vienkārši notiek. Kā Daugava tek uz jūru, tā katru gadu 8.martā – svētki sievietēm.
Ja mums blakus ir mīļš cilvēks, tad svētki, protams, ir katru dienu. Tie mums nav kādam jāubago. Arī tulpi, arī buču vai kafiju gultā. Tā vienkārši notiek. Jauki būtu, ja tā būtu ikdiena, bet brīnumi ne vienmēr notiek. Tāpēc, ja reizi gadā (tas, protams, ir nožēlojami) sieviete no stiprā dzimuma gaida, lai viņu samīļo un pasaka, cik viņa ir jauka, tas nav nekāds noziegums. Tā tikai kļūstam dvēseliski bagātāki. Un iegūst visi. Bet tautas kalpi laikam tā nedomā.
