Agnese: “Mācu bērniem dziedāt, tātad esmu skolotāja jau piektajā paaudzē”.
Agnese: “Mācu bērniem dziedāt, tātad esmu skolotāja jau piektajā paaudzē”.
Gulbenes 80. dzimšanas dienas svinīgajā koncertā piedalījās arī novadniece dziedātāja Agnese, kuru daudzi gulbenieši atceras kā rudmatainu meitēnu – Agnesi Pataraju – sava stila un dzīves uzskatu kopēju. Tolaik viņa kopā ar vecākiem dzīvoja trīsstāvu ēkā uz Ābeļu un Oskara Kalpaka ielas stūra. Tagad viņa ir rīdziniece Agnese Barone, kura Gulbenē ciemojās pēc desmit gadu pārtraukuma.
“Uzskatu, ka nav labāka muzikāla sveiciena pilsētai tās jubilejā kā dziesma. Man patika Normunda Mazūra kompozīcija, ko mēs dziedājām kopā,” pēc koncerta teica Agnese. Viņa nenoliedz, ka, iznākot skatītāju pārpilnās zāles priekšā, pārņēmušas savādas izjūtas. “Manuprāt, tas bija 1999.gads, kad Gulbenē bija mans koncerts, tāpēc šoreiz neiztiku bez uztraukuma, tas ir loģiski, jo, kad tu nonāc vietā, kur savulaik esi dzīvojis, uzstājies, kur tevi atceras un vērtē, tā ir liela atbildība,” saka Agnese. Kad viņai izteikts piedāvājums dziedāt pilsētas jubilejas koncertā, Agnese izsaukusies: “Nē! Nekādā gadījumā! Es taču vairs nedziedu!”
Publiski neuzstājas
“Faktiski es vairs nekur publiski neuzstājos. Tas tiek darīts apzināti. Šobrīd kopš pirmās izveides dienas strādāju Marijas Naumovas bērnu un jauniešu studijā “MarieN” un mācu mūziku. Mums ir ārkārtīgi muzikāli un brīnišķīgi bērni. Man ļoti patīk strādāt ar viņiem. Ja es varu savu talantu ieguldīt viņos, man tas dod lielu gandarījumu,” stāsta Agnese. Arī lielos muzikālos projektos šobrīd Agnese neesot iesaistījusies.
“Vienmēr gan piebilstu, ja nu kādreiz. Ja patiešām saņemšu piedāvājumu piedalīties kādā nopietnā projektā, tad var būt visādi. Lētums mani nevilina. Es nekad nevarētu atteikt komponistam Imantam Kalniņam un Aināram Mielavam. Viņi ir mani mīļie! Jā, un arī Arnim Mednim ne.” Agnesei nav tikai viena konkrēta mākslinieka – autoritātes, kura mūzika stāvētu pāri visam, tāpēc viņa klausoties ļoti dažādu mūziku.
Dzied kopš bērnības
“Man mamma, kura ir skolotāja, savulaik teica, ka es vēl neesot iemācījusies runāt, bet jau dziedājusi. Arī bērnudārzā piedalījos koncertos,” atceras Agnese. Liktenīgs savulaik bijis kādas dienas rīts, kad viņa pamodusies un sapratusi, ka vēlas būt dziedātāja, tāpēc kopš tās dienas apzināti gājusi uz to. Vispirms caur Gulbenes mūzikas skolu, tad caur Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu, kur bieži nonākusi domstarpībās ar pasniedzējiem, jo viņi nemācījuši to, ko vēlējusies Agnese. Iebilžu vērts bijis arī meitenes brīvais stils un pat gludi noskūtā galva. To atceroties, Agnese smejas un piebilst, ka atrašanās uz skatuves un popularitāte nekad neesot bijusi viņas pašmērķis. “Man vienkārši ļoti patīk dziedāt,” saka Agnese. 1994.gadā bijusi viņas pirmā plašākā publiskā uzstāšanās karaokes konkursos. Uz īstas skatuves ar īstu mikrofonu rokās. Agnese atzīst, ka daudz ko dzīvē apguvusi, pamatojoties uz pašas pieredzi. Viņa šobrīd domā, ka galvenā vērtība dzīvē ir tie paši tuvākie cilvēki, kas atrodas apkārt. Viņai tas ir vīrs, meitiņa un mamma. Lai to saprastu, esot vajadzīgs laiks. “Manuprāt, viss pārējais ir tam pakārtots,” uzskata Agnese.
