Dižozolu ieskautajā Gulbenes – Rēzeknes ceļa malā “Kraujās” diža gadskārta tuvojas Agrai Rudzītei, kuras darba mūža lielākais devums – būt stingrai, prasīgai, bet reizē iejūtīgai, sirsnīgai pagasta padomes priekšsēdētājai daudzus gadus.
Dižozolu ieskautajā Gulbenes – Rēzeknes ceļa malā “Kraujās” diža gadskārta tuvojas Agrai Rudzītei, kuras darba mūža lielākais devums – būt stingrai, prasīgai, bet reizē iejūtīgai, sirsnīgai pagasta padomes priekšsēdētājai daudzus gadus.
Nupat satiku viņas laikabiedrus un uzrunāju: “Kādu tu atceries Stradu pagasta ilggadējo priekšsēdētāju Agru (kā mēs mīļi dēvējām)?”
Lūk, kādas atbildes saņēmu:
Agra prata pagasta padomes darbiniekus saliedēt, stingri turēt grožus savā saujā, lai visi iestātos par kopēju mērķu sasniegšanu, cits citam palīdzētu, atbalstītu. Kā dūre cimdā.
Man bija sarežģījumi ģimenē. Atbrauca mājās priekšsēdētāja un taktiski, taču prasīgi palīdzēja samezglojumu atšķetināt. Paldies!
Nesavtīga. Atceros gadījumu, kad pagastam tika piešķirta naudas prēmija par iegūto godalgoto vietu valsts līmenī. Bijām izbrīnīti, kad šo naudas summu oficiāli izmaksāja katram deputātam, kaut pāra rubļi ar kapeikām. Un alga pašai priekšniecei minimāla, taču kautrīgi taisnojas: “Kā es varu prasīt sev vairāk, ja darbiniekiem jāknapinās, lai izdzīvotu.!
Apmeklētāji nekad no pagastmājas neaizgāja, nenokārtojuši savus jautājumus. Sekretāre seminārā, viņas darbu – izsniegt dokumentu – izpilda pati priekšniece.
Tagad jaunajos laikos iedibināts tāds amats – sociālais darbinieks. Bet es atceros, cik daudzas reizes skolotāji kopā ar pagasta priekšnieci tika mājās apmeklējuši ģimenes, kur sarežģījumi radušies bērnu audzināšanā. Atminos tādu izbraucienu tālā mežu nostūrī “Mezīšu” pusē, kur Agra kādu māmuļu sirsnīgi mātišķi uzmundrināja, deva spēku tikt galā ar kuplā bērnu pulciņa (deviņi) audzināšanu. Uzklausīja māmuļa, ņēma vērā aizrādījumus, pateicās par tiem, apsolīja bērnus no skolas mācībām neatturēt. Bet es, skolmeistarīte, biju pārsteigta, ieraudzījusi skolas nerātneļus it sparīgi, vaiga sviedros tīrām cūkaizgaldu, un brīnījos, kad milzīgajā katlā uz plīts atklāju ne cūkēdienu, bet jēra zupu 11 mutēm pie galda šai ģimenē.
Un vēl man personīgi atmiņā brīnišķie mirkļi konkursā “Skaistākā sēta”, daudzus gadus ielūkojoties pagasta daiļdārzos “Lāčplēšos”, “Ozollīčos”, “Rozītēs”, “Rutkos” un citur. Un allaž tikām pamanīti, uzteikti rajonā.
Kad mainījās kultorgi, dažreiz priekšsēdētāja uzticēja dažu sarīkojumu noorganizēt kādai pagasta darbiniecei (Rutai, Ligijai). Un izdevās!
Pēkšņi man gadījās iegult Gulbenes slimnīcā. Spēcinošāka par mediķu zālēm bija mīļu cilvēku parādīšanās palātas durvīs. Starp tiem arī mīļās Agras gaišais, uzmundrinošais smaids.
Tā varētu turpināt atmiņu ceļojumu A.Rudzītes atstātajās pēdās Stradu pagasta ļaužu sirdīs. Agru īpaši pieteica sveikt lielajā gadskārtu mijā Lejasstradu pensionāres Zinaīda, Gaida, Biruta, Anniņa no “Vecostroviešiem”, Guna un citi.
Lai gaiša un tuvinieku mīlestības caurstrāvota Agrai 14.marta diena! Vēlam izturību, stipru veselību un dzīvesprieku!
Ārija
