No 28. līdz 30. aprīlim militārajā bāzē “Strautiņi” Alūksnes novada Zeltiņu pagastā notika militārās mācības, kurās pilnveidoja Latvijas un Francijas sadarbību prettanku jomā.
Otrdien mācībās Alūksnes novadā piedalījās arī “Dzirkstele”. Gan poligonā, gan atklātās teritorijās notika mācības kopā ar 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljona prettanku vienības karavīriem no Alūksnes un Stāmerienas. Gan mūsu, gan franču karavīriem šādas kopīgas mācības ir ļoti vērtīgas, un to apstiprina Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona pārstāvis kaprālis Oskars Rāviņš.
“Šo mācību mērķis ir apmainīties zināšanām, taktikas pielietojumu ar franču kolēģiem. Viņiem sava taktika, mums sava, bet viennozīmīgi varu teikt, ka ieguvumi ir abpusēji. Mums ir jāizprot kolēģu darbības. Mēs visi esam NATO un nedrīkst būt tā, ka vajadzības gadījumā viens otru nesaprot. Mums jābūt sinhroniem, spējīgiem saprasties pat vairāku valstu kontekstā. Vairākām vienībām ir jāprot veikt militāros manevrus kā vienai kopējai armijai jebkurā no NATO valstu teritorijām. Konkrēti šodien (28. aprīlī) manevros piedalījās prettanku vienība, kuras pamatuzdevums ir pretinieka tanku un jebkuras citas militārās tehnikas iznīcināšana. Vienībā ir iekļauti arī obligātā Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kuri drīz beigs dienestu, un šādās mācībās, kur viņi plecu pie pleca darbojas ar profesionālā dienesta karavīriem, tiek gūta neaizstājama pieredze. Šajā manevrā mēs labi varējām redzēt, ka viņi jau ir ļoti labi apmācīti un rīkoties spējīgi kareivji,” sacīja O. Rāviņš.
Vienu un to pašu operāciju vienādos apstākļos veica gan latviešu, gan franču kaujas vienības. Latviešu vadu vadīja seržants Oskars Pērkons, kurš skaidroja, ka uzdevumu izpildē abām valstīm ir zināmas atšķirības.
“Nevar teikt, ka tas bija tikai paraugdemonstrējums. Tā ir pieredzes apmaiņa. Prettanku taktikā franči izmanto krietni lielāku sastāvu un veic vairāk manevru. Mēs esam pieraduši strādāt nedaudz savādāk. Viņiem – lielāks personāls, lielāks munīcijas patēriņš un rezultātā pretinieka tehnikas iznīcināšana. Mums – pretinieka reorganizēšana, apstādināšana un tehnikas pārgrupēšana uz mums zināmu teritoriju, lai varētu iznīcināt. Ir lietas, ko mēs jau šodien darām līdzīgi, bet to mēs vēl varam apaudzēt ar pieredzi, ko šodien guvām no frančiem. Būs ko analizēt un būs ko izmēģināt,” sacīja O. Pērkons.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta leitnants
Jānis Rinalds Veličko, kurš bija mācību novērotājs, “Dzirkstelei” skaidroja, ka no šādas starpvalstu sadarbības ieguvēji ir gan franču, gan latviešu karavīri.
“Sadarbības ietvaros ar Francijas armijas bruņoto vienību mēs veicām kopīgu prettanku uzdevumu. Pirms tam bija paraugdemonstrējumi, kā katrs to veic, bet pēc tam mežā tas tika darīts kopā ar mācību pretiniekiem. Kopumā manevros piedalījās rotas apjoma karavīru skaits, un katru dienu bija dažādi uzdevumi. Turpinājumā – kaujas šaušana kopā ar franču kolēģiem un ar dažādiem ieročiem. Distances – lielas, operācijas rajons arī un pārvietošanai tiek izmantoti kvadricikli un citi tehniskie līdzekļi. Līdzīgi darbojas franču kolēģi, bet viņiem atšķirībā no mums ir elektro kvadricikli. Pēc uzdevuma viens no otra pieredzes paņemsim to labāko,” sacīja J. R. Veličko.
