“Tajā mājā iedzīvotāji savas vajadzības kārto spainī, kad tas pierūdzis, “zapti” izgāž pilsētas notekūdeņu grāvī no ielas puses. Tai “zaptei” virsū met pelnus no plīts un dažādu drazu, tāpēc ūdens grāvī netek projām. No pagalma puses ūdens tek mājā un krājas pat zem grīdas. Tā pie mājas veidojas “ezers”,” tā “Dzirkstelei” raksta iedzīvotāji no Pavasara ielas Gulbenē.
Iedzīvotāji nerisina problēmu Runa ir par kādu privātmāju un tās iedzīvotāju “devumu” Gulbenes vides piesārņošanā. Rakstītāji bilst, ka par šo konkrēto māju un tās problēmu “Dzirkstele” jau rakstījusi pirms pāris gadiem. Toreiz tur arī viesojies vides inspektors.
Madonas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietniece Inese Sedleniece “Dzirkstelei” saka, ka atceras šo gadījumu. Arī Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis saka, ka vides piesārņotājs Pavasara ielā ir vairākkārt administratīvi sodīts par šo pārkāpumu.
“Toreiz mēs uzrakstījām rīkojumu, kuru nodevām tālāk izskatīšanai šo lietu pašvaldībai. Ja tas jautājums nav atrisināts, tādā gadījumā mēs braucam, rakstām protokolus. Pirmais – pašvaldība soda un cenšas nokārtot. Tā ir pašvaldības kompetence. Ja netiek galā, iejaucamies mēs. Ja ir problēmas, notiek piesārņošana, nekas netiek darīts, varam sodīt,” saka I.Sedleniece.
Vispirms jāvēršas pašvaldībā
Savukārt V.Krauklis saka, ka šajā gadījumā runa ir par māju, kas ir kopīpašums. Tā saimniekiem kopā ir jāgādā par problēmas atrisināšanu.
“Tagad pilsētas domē ir kārtības sargs, kas kontrolēs situāciju. Saņemot signālu, reaģēsim, sodīsim atkal,” saka V.Krauklis.
I.Sedlenieces ieteikums – iedzīvotājiem vispirms jāvēršas pašvaldībā, ja nekas netiek darīts, tad – pie vides speciālistiem. Konkrētajā gadījumā runa ir par fekālijām.
“Ja mājai ir grodu aka, iedzīvotājiem vajadzētu padomāt, kādā veidā tiek savāktas fekālijas, kā arī sadzīves notekūdeņi,” viņa bilst.
I.Sedleniece arī klāsta, ka “visos normatīvajos aktos ir rakstīts, ka pašvaldība organizē un arī palīdz izveidot centralizētu notekūdeņu novadīšanu tur, kur to nav iespējams veikt iedzīvotāju pašu spēkiem”.
