Tāds jautājums radās, lasot informāciju, ka iedzīvotāju skaits Latvijā šogad samazinājies par 8710 cilvēkiem.
Tāds jautājums radās, lasot informāciju, ka iedzīvotāju skaits Latvijā šogad samazinājies par 8710 cilvēkiem. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušā gada janvārī Latvijā bijuši 2 281 305 iedzīvotāji, bet septembrī – 2 272 595. Šajā periodā mirušo skaits ievērojami pārsniedzis dzimušo skaitu. Skumja statistika.
Arī jaunieši izvēlas doties uz ārzemēm, ne tikai lai mācītos, bet arī lai strādātu, jo diemžēl Latvijā nesaskata gaismu tuneļa galā grimstošās ekonomikas dēļ. Par to, ka cilvēks mūsu valstij neko nenozīmē, liecina arī Pasaules Bankas ieteikums samazināt ne tikai slimnīcu nodaļu, bet arī slimnīcu skaitu, samazināt vidējo ārstniecības laiku tajās, jo tas palīdzētu lietderīgāk izmantot valsts līdzekļus un celt ekonomiku. Jāpiekrīt izteikumam – no acīm nost, no sirds laukā. Lai paši mājās tālāk ārstējas, kā prot. Gan jau kaut kā atrāpos līdz ģimenes ārstam. Taču cilvēki slimnīcās neguļ sava prieka pēc, bet slimības spiesti. Ja arī tas rada valstij zaudējumus, tad varbūt slimnīcas atvēlēsim tikai izredzētajiem. Vienkāršie ļaudis lai iet pie pūšļotājiem, sak – pret rietumiem, pret austrumiem, pret tālajiem ziemeļiem… Ja palīdzēs – labi, ja ne – vēl labāk. Bēru pabalstus jau grasāmies palielināt līdz 300 latiem.
Šķiet, ka, veidojot tālejošus nākotnes plānus un ļaujoties vīzijām pat līdz 2030.gadam, galvenais vadmotīvs ir: mazāk cilvēku, mazāk problēmu. Agrāk teicām, ka “cilvēks – tas skan lepni”. Šodien svarīgs ir viss, izņemot pašu cilvēku.
