Daramsala, 21.marts, LETA–REUTERS. Tibetas situācija ir izaicinājums pasaules sirdsapziņai, piektdien pēc tikšanās ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu uzsvēra ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, kas ir pirmā tik augsta līmeņa amatpersona, kas apmeklē Dalailamu kopš nemieru sākuma.
Viņa arī aicināja veikt starptautisku izmeklēšanu par nemieriem Tibetā, bet piebilda, ka necenšas panākt Pekinas olimpisko spēļu boikotu.
“Brīvā pasaule zaudēs savu morālo autoritāti un pilnvaras runāt par cilvēktiesībām, ja nevērsīsies pret tibetiešu apspiešanu,” Pelosi sacīja, uzrunājot trimdas tibetiešus pie Dalailamas mītnes Daramsalā, Indijas ziemeļos.
Klausītāji uz Pelosi vārdiem atbildēja ar ilgiem aplausiem.
“Iespējams, tas ir mūsu liktenis – šai laikā būt ar jums,” viņa piebilda.
Ķīna šomēnes vardarbīgi apspiedusi neatkarības piekritēju demonstrācijas Tibetā, saņemot par to starptautiskās sabiedrības nosodījumu.
Pekina nemieru uzkurināšanā apsūdz Dalailamu, bet viņš šīs apsūdzības noraidījis un pat piedāvājis atkāpties kā laicīgās varas vadītājs, ja vardarbība saasinātos.
“Mēs aicinām starptautisko kopienu sākt neatkarīgu ārēju izmeklēšanu attiecībā uz apsūdzībām nemieru kurināšanā, ko Ķīnas valdība izteikusi Viņa Svētībai [Dalailamam],” piebilda Pārstāvju palātas spīkere, kas pazīstama kā asa Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumu kritiķe.
Pelosi arī norādīja, ka viņa, tāpat kā Dalailama, nemudina nekādā veidā boikotēt Pekinas olimpiskās spēles. Tomēr viņa uzsvēra, ka “pasaule seko notikumiem Ķīnā”.
Pēc Tibetas trimdas valdības datiem, kopš demonstrāciju sākuma dzīvību zaudējuši vismaz 99 protestētāji.
Lasā demonstrācijas sākās 10.martā – dienā, kad tika pieminēta 49.gadadiena, kopš Ķīnas armija sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu. Demonstrācijas turpinājās visu nedēļu un kļuva arvien plašākas, bet piektdien, izraisoties sadursmēm ar Ķīnas drošības spēkiem, protesti kļuva vardarbīgi – Lasā dega ēkas un automašīnas. Protesta demonstrācijas izplatījās ārpus galvaspilsētas Lasas – gan Tibetā, gan pārējos tibetiešu apdzīvotajos Ķīnas apvidos, īpaši Sičuaņas un Gaņsu provincēs.
Ķīnas kundzība Tibetā sākās 1951.gadā – gadu pēc tam, kad turp tika nosūtīts karaspēks, lai “atbrīvotu” šo reģionu, un Pekina joprojām nosoda trimdā dzīvojošo Dalailamu, apsūdzot viņu centienos sašķelt Ķīnas “teritoriālo vienotību”.
