Viļņa, 29.apr., LETA. Polija vairs necentīsies bloķēt sarunas par Eiropas Savienības (ES) sadarbības līgumu ar Krieviju, savukārt Lietuva joprojām cer panākt, lai šo sarunu mandātā tiktu iekļauti papildu punkti ar Viļņas izstrādātajiem priekšlikumiem, otrdien vēsta Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls “lrt.lt”.
Lietuvas amatpersonas beidzamo dienu laikā norādījušas, ka Viļņa varēs atbalstīt ES un Krievijas sarunu mandātu vienīgi tad, ja tiks uzklausīti vairāki Lietuvas priekšlikumi, un izteikušas cerību panākt kaimiņvalstu atbalstu savai nostājai.
Tomēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc tikšanās ar savu britu kolēģi Deividu Milibendu izteicies, ka “ar mandāta bloķēšanu saistītās Polijas prasības jau izpildītas”.
“Mēs ņēmām vērā un atbalstījām Lietuvas prasību, ka mandāta pielikumā būtu jāpiemin jautājums par [Krievijas] naftas piegādi poļu rūpnīcai Mažeiķos. Attiecībā uz citiem jautājumiem Polijas puse uzskata, ka otrdien var pieņemt lēmumu par sarunu sākšanu,” viņš sacījis.
Kā atgādina “lrt.lt”, Lietuva savulaik atbalstīja attiecīgu Varšavas veto, kas bija saistīts ar Krievijas noteikto Polijā ražotās gaļas importa aizliegumu.
Otrdien Luksemburgā ar ES valstu pārstāvji tiksies Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Lietuvas ārpolitiskā resora vadītājs Petrs Vaitekūns otrdien žurnālistiem sacījis, ka ES ārlietu ministru padomē grib pieprasīt, lai lēmums par sarunu mandātu tiktu atcelts un apspriesti Lietuvas priekšlikumi.
Pirmdien Vaitekūns sacīja, ka Viļņa meklē atbalstu savai nostājai, runājot “ar kaimiņvalstīm, ar Skandināvijas, Viduseiropas, Baltijas valstīm”, bet konkrētus atbalsta solījumus nepieminēja.
Kā ziņots, pirmdien Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts Slovēnijas premjerministra Janeza Janšas telefona zvanu, informēja viņu, ka Viļņa izvirza jautājumu par Krievijas bloķētā naftasvada “Družba” darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principu iekļaušanu paredzamajā sadarbības līgumā, iesaldētajiem konfliktiem Gruzijā un Moldovā, sadarbību ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpildi.
Diplomātiskie avoti norāda, ka Lietuva nebūt nevēlas pilnīgi bloķēt sarunas, vienīgi panākt, lai tiek izskatītas tās iesniegtās deklarācijas par četriem minētajiem jautājumiem.
Slovēnija jautājumu par sarunu mandātu apspriedes darba kārtībā ietvērusi kā automātiski un bez diskusijām pieņemamu punktu. Tomēr saskaņā ar neoficiālām ziņām Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels no šādas nostādnes būtu gatavs atteikties, bet nav skaidrs, vai citu valstu ministri piekristu vēlāk izskatīt Lietuvas prasības.
Lietuvas diplomāti uzskata, ka par mandātu labāk būtu vienoties maijā, kad amatā stāsies jaunais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, bet pašas sarunas sākt, kā jau plānots, – ES un Krievijas samitā, kas jūnija beigās notiks Sibīrijā.
Krievijas Valsts Domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs Luksemburgas sarunu priekšvakarā Lietuvas nostāju nosaucis par “jaunām galvassāpēm” Eiropas Savienībai.
Taču Lavrovs pirms došanās uz Luksemburgu sarunu izredzes vērtējis diezgan optimistiski.
Krievijas un ES attiecības pašlaik regulē Partnerības un sadarbības līgums, kas tika parakstīts ar Borisa Jeļcina valdību 1997.gadā un bija paredzēts desmit gadiem.
