Kāda sieviete pēc atbalsta mītiņa ukraiņu tautai Gulbenē vispirms piekrita, bet pēc tam nekādi vairs negribēja, lai intervija ar viņu parādītos “Dzirkstelē”. Varbūt apmeklēt mītiņu pret karu tikai skaitās stilīgi, varbūt cilvēku vada bailes, nedrošība, bet varbūt pavisam citi nesaistīti apsvērumi. Lai arī kādi tie būtu, aizdomājos, cik ļoti mums jātrenē pilsoniskā drosme, atbildība, lai mēs būtu kā ukraiņi. Man vispār bieži ir bijusi sajūta, ka daudz labāk cilvēki zina, cik veselīgi jādzīvo, bet visai maz par vietējo politiku, kur nu vēl par ārpolitiku, īsti pat nevīžo aiziet uz vēlēšanām. Vai jānotiek kaut kam tik baisam kā karam, lai sāktu saprast, ka politikai, gribi negribi, ir jābūt mūsu ikdienas prāta ēdienkartē?
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
