Ukrainas bēgļi Gulbenes novadā jūtas pateicīgi par atbalstu

“Paldies! Cilvēki pie jums ir ļoti labi. Es zinu, ka atbalstīs, palīdzēs. Kaut vai morāli,” “Dzirkstelei” sacīja Ludmila Dudi no Ukrainas, kura otrdienas, 8.marta, vakarā ar vairākām savām vedeklām, mazbērnu pulciņu nonāca Galgauskā. Sarunājāmies ar šiem cilvēkiem 9.marta rītā, kad “Dzirkstele” ar viņu atļauju ciemojās patvēruma vietā – Galgauskas bijušās skolas ēkā. Ludmila teica – pirmā doma ir tikt līdz kādai baznīcai, aizlūgt, pateikties. Gan Ludmila Dudi, gan viņas vedeklas nemitīgi atkārtoja: “Mēs vēlamies, lai ātrāk beigtos karš. Tur mūsu mājas. Radinieki.” Ukrainā ir Ludmilas brālis, divi dēli. Ludmila sacīja: “Nu kādam ir pienākums viņu (Putinu – red.) apturēt. Vai tiešām karš turpināsies gadiem?! Es tomēr ticu, ka ilgi tas nebūs.” Ludmilai un vedeklām nav pat domas vai plāna, ka, iespējams, nāksies ilgi būt projām no dzimtenes.