Zane Daudziņa: “Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa.”

Ja man kāds jautātu, kas ir Zane Daudziņa, atbildētu — mūžīgais pavasaris. Tas viņā plaukst un pumpuro jebkurā izrādē, jebkurā tikšanās reizē ar auditoriju. Taču patiesībā viņa ir aktrise un runas pedagoģe. Jā, un tagad viņu var uzskatīt arī par rakstnieci un mākslinieci, jo pavisam nesen iznāca viņas “Dienasgrāmata”, kurā viņa fiksējusi pandēmijas gadu, kurā ir viss — gan neziņa un satraukums, gan pielāgošanās neierastajai situācijai, gan prieka avota meklējumi šajā tik neierastajā un neprognozējamajā situācijā. Grāmatas vāku un ilustrācijas veidojusi pati autore.
— Kāds ir jūsu brīnumlīdzeklis, kad izdodas vienai pašai noturēt publikas interesi monoizrādēs gandrīz divu stundu garumā?
— Tajā brīdī, kad esmu kopā ar publiku, man nav itin nekā cita uz pasaules: tikai es un viņi — cilvēki, kuriem gribu izstāstīt lugā ietverto stāstu. Es domāju, ka publika to jūt — šo atdošanos viņiem pilnībā un līdz galam. Viņi jūt un atbild ar to pašu — absolūtu uzmanību un ļaušanos izrādes maģijai.