Ranka pamazām kļūst par ukraiņu atbalsta centru Gulbenes novadā

Ukrainā Tetiana Grinevič 18 gadus ir strādājusi skolā par jaunāko klašu skolotāju. Visu mūžu vienā skolā. Papildus vēl bijusi psiholoģe. Rankā viņa ir ieradusies kopā ar diviem saviem bērniem – dēls mācoties 6.klasē, bet meita Ukrainā pārtraukusi studijas augstskolas 1.kursā un pagaidām nav vēl izlēmusi, kādi būs viņas nākotnes plāni. Vīrs palicis Ukrainā. Sākoties karam, viņš uzreiz ticis iesaukts. Tetiana ir no Žitomiras apgabala Malinas pilsētas. Tā esot vieta Čornobiļas tuvumā un 120 kilometru attālumā no Kijivas. Sprādzienus Malinas pilsētā dzirdējuši jau no kara pirmajām dienām. Tetiana redzējusi armijas bruņotu kolonnu kustību. Visu laiku sazinājusies ar draugiem citās kara darbības vietās, bet vienā brīdī tie pārtraukuši atbildēt. Divas dienas Tetiana ar bērniem slēpusies pagrabā. Viņa sapratusi, ka vilcināties nevar, ir jābēg. Uz Gulbenes novadu viņa izvēlējusies doties tāpēc, ka tobrīd šeit jau atradušies radinieki. Tetiana bilst: “Ir grūti pieņemt realitāti. Esam Ukrainā atstājuši visu, ko daudzu gadu garumā sastrādājām. Esam atstājuši savas mājas, tuviniekus. Esam aizbraukuši no savas valsts kā trūkumcietēji. Bet mēs nebijām nekādi nabadziņi! Visiem bija mājas. Visiem bija, ko ēst, ko vilkt mugurā. Mēs paši agrāk varējām palīdzēt citiem, kuriem klājās slikti. Negribam Latvijā dzīvot, rokas klēpī saliekot. Gribam strādāt un kļūt neatkarīgi.”