Izlasot Māra Sarmas rakstu, „Globālā sasilšana”, secinu, ka Dievs, jau radot pasauli, ir nospraudis tās ceļu un bojāeju. Mēs tātad esam šī ceļa gājēji gadu simteņos un, lai ko mēs darītu vai nedarītu, neko izmainīt nevaram. Vienīgi varam lūgt Dievu, lai šo procesu palēlina.
Reliģija ir zināma veida politika, un tā jau politizējas, acīm redzot. Rodas tāda neticības sajūta pret Dieva kalpiem. Lūk, Amerikas piemērs, kad tiesībsargājošās iestādes ar grūtībām panāca gados pieredzējušā Dieva gana padzīšanu no dievnama, jo viņš izrādījās jaunu zēnu izvarotājs. Tas nav vienīgais gadījums. Tāpat Amerikā un ne tikai tur mācītāji aizlūdz par saviem zaldātiem, kuri dodas karā uz Irāku, Afganistānu iznīcināt terorisma draudus, līdzi paķerot bērnu un sirmgalvju dzīvības, paretam zaudējot arī savas. Toties musulmaņi lūdz savu Allahu, lai palīdz sakaut iebrucējus. Jāsaprot, ka Allahs tas pats Dievs vien ir. Kā to izskaidro Dieva kalpi, sarunājoties savstarpēji, to mums, protams, neatklāj; ja runā, tad ne visu patiesību.
Kāpēc viena grupa cilvēku izdod viņu sacerētos likumus, liek tos visiem izpildīt? Ja tos nepilda, tiesā, pat ar nāvi. Dieva baušļi ir unikāli, ja tikai tos ir teicis pats Dievs. Tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut, tev būs cieņā un godā turēt savus vecākus… Vai šie vārdi nevarētu aizstāt likumus?
Jāsecina, ka jebkura vara ir diktatūra, kurai jāpakļaujas, lai kā mēs to pasniegtu, izstrādājot mums labi domātos likumus. Bet kā jau katram kokam arī šim ir divi gali. Iedomājieties – miljoniem automašīnu pārvietojas pa valsts šosejām, tūkstošiem lidmašīnu lido gaisā, bet – lai sadegtu viena tonna benzīna, vajadzīgas 15 tonnas skābekļa! Bet ko tauta dara ar mežiem? Kas notiek ar planētas plaušām – Amazones mežiem? Tos izcērt uz velna paraušanu! Šo procesu apturēt ir bezcerīgi, jo visi grib braukt mašīnās un labi dzīvot.
Palūkojieties baznīcās – vai apmeklētāju ir daudz vairāk nekā komunistu laikos? Tie, kas kalpoja Dievam, tam ticēja, tic arī šodien. Baznīca joprojām izmisīgi cīnās ar ļauno. Jāsaprot, ka tas viss notiek ap mums, ar mums un mūsu bērniem, mazbērniem. Arī baznīcai ir jāatzīst, ka nauda ir visu varena.
