Šonedēļ saņēmām vēstuli no sabiedriskās organizācijas “Publiskās atmiņas centrs”, kura jau iepriekš bija aicinājusi mūsu deputātus izvērtēt un mainīt nosaukumus Annas Sakses ielai Lejasciemā un Partizānu ielai Beļavas pagasta Letēs. Biedrības vārdā vēsturnieks Kārlis Kangeris arī pamato, kāpēc to būtu vērts darīt. Lai gan arī es interesējos par vēsturi, tomēr par A.Sakses darbību padomju laikos un augstajiem amatiem partijas nomenklatūrā zināju visai maz un domāju, ka arī visai maz par to zina lejasciemieši, tieši tāpēc ielas nosaukums viņiem netraucē.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Piekrītu redakcijas slejā paustajam viedoklim. Gan ielu nosaukumi, gan pieminekļi ir vajadzīgi un ir svarīgi mūsdienu cilvēkiem un viņu šodienas aktuālajām vērtībām. Ja mūsu vērtība un paraugs ir sarkano partizānu attieksme pret Latvijas valsti un Annas Sakses komunistisko ideju caurstrāvotā dzīvē un darbība, kas tikusi novērtēta pat ar Staļina prēmiju, tad tā ir viena izvēle. Ja tas mūsdienās nav vajadzīgs, tad tā ir cita izvēle...
Nē, lejasciemieši zina vairāk par A. Saksi un ir iedziļinājušies viņas biogrāfijā un darbos nopietnāk, un tieši tāpēc viņus šis ielas nosaukums netraucē.
Zināt vēsturi un apjēgt vēsturi ir divas dažādas lietas. Visiem šitiem komunistu mīļotājiem piesolīt ar Sibīriju, atņemt, nopostīt un izdzīt no īpašuma un gadus četrus patrenkāt pa pasauli bailēs tikt nošautam dēļ karadarbības. Atgriezties no bēgļiem vai Sibirijas un ieraudzīt, ka tur jau ciema komūnisti un vatņiki iekša. Bonusā vēl saņemt ieteikumu neapmesties tuvāk par 100 km no sava bijušā īpašuma, jo pretējā gadījumā var nākties atgriezties в места не так уж и отдалённые . Tad redzētu kādu dziesmu dziedātu. Tas ir vietējās varas vājums šo visu nomainīt daudz nevāvuļojot, jo tauta dziedās dziesmu ko daži vietējie neformālie cilšu līderi dzied. Bet tas jau ir cits stāsts no kurienes dažam labam no viņiem "kājas aug". Šodien vēl piemin sarkanos partizānus? Debesis atveries! Ārprāts starp ko es dzīvoju. P.S. 90o sākumā vien šāds partizāns man jaunam puikam tieši sejā pateica:"Par maz mēs jūs uz Sibīriju aizsūtījām."
Tad skaidrs no kurienes tev galvā tāda trauma.
Bet ja tagad kurināsi naidu starp cilvēkiem, iespējams savām acīm ieraudzīsi savas pasakas par Sibīriju.
Partizāns sen pie Pētera. Traumas nekādas, psiholoģijas speciālista kungs/e. Jūs pats, pieļauju, katru 22. aprīli aizbrauc uz Zeltiņiem pie Ļeņina galvām:))) Klasiska latviešu paviršība, Ļeņinus nokopa, bet mazos "sūdiņus" pa kaktu kaktiem atstāja. Nu tad beidzot būtu laiks nokopt. Uz Sibīriju sūtāmo sarakstus sastādīja paši latvieši. Labi pacenšoties, pat uzvārdus varētu pacelt. Ja kas, Ukraina rāda, ka šoreiz viņiem gaļa nav vajadzīga, tikai teritorija. Tā, ka pat Sibīrija nespīd ne man ne Jums:) Un pie kājas viņiem būs pat saziepēti dir...ā līdēji, samierniecisti.
