Es neesmu nekāds svētais. Neslēpšu, ka man bijušas vairākas sievas. Pēdējo mīlēju visvairāk. Varbūt pat viņa bijusi vienīgā, kuru tā īsti esmu mīlējis. Ja vien es nebūtu klausījies ļaužu valodās. Es jūs lūdzu, ja kādam svētas ir attiecības ar mīļoto cilvēku, mācieties no manām kļūdām, neapspriediet, neklausieties, ko runā citi. Sūtiet viņus dillēs!
Nevienai savai sievietei neesmu spējis piedot neuzticību. Pat ja gribēju, nespēju. Arī savai vismīļākajai sieviņai nepiedevu. Bieži domāju. Kā būtu, ja es nemaz neuzzinātu par viņas neuzticību? Kaut būtu bijis tā! Es visu par to atdotu – naudu, mantu, dvēseli. Bet nu ir par vēlu. Kad attiecības ir saindētas, tās nav iespējams glābt. Tā inde ir greizsirdība. Laikam kāds to zināja un izmantoja manu vājumu. Kāds, kas gribēja, lai mēs nebūtu kopā. Kāds, kuram skauda. Kāpēc? Vienkārši tāpat. Bez iemesla.
Par pēdējās sievas neuzticību “caur puķēm” uzzināju portālā… Visi jau bija lasījuši un runāja riņķī, kad uzzināju arī es. Tas bija trieciens. Pēdējo savu sievieti mīlēju vairāk kā visas pārējās, tāpēc neslēpšu, ka vienā brīdī biju gatavs nogalināt viņu, sevi un izkastrēt to tēviņu, kas viņu paveda. Es jutos piekāsts, piečakarēt…
Sakiet paldies Dievam, ka visi ir sveiki un veseli. Kad izskaidrojos ar savējo, man nebija, ko teikt. Viņai arī. Viņam… es neklausījos šamajā. Es šāvu. Laikam zemapziņā, domās. Pa kājām. Asiņu nebija. Patiesībā. Ne piles. Tikai manas sievas asaras. Bet biju nejūtīgs. Man patiesībā nevajadzēja stroķi. Tika tāda iedoma – lai mirst… Neviens nav nomiris. Varbūt. Tikai par sevi neesmu drošs.
Man vēlāk teica, ka esmu stulbenis. Man vairs neesot sejas. Tā samazinbājusies uz pusi no bēdām.
Varbūt starp šiem nekā nemaz nekā nav bijis? Varbūt viss ir izpūsts. Viņi man arī nepateica. Brīdī, kad pieķēru šos vienā automašīnā blakus sēžam, viņi tikai runājās.
Man čomi saka, ka tā visi dara. Visi cits citu čakarē laiku pa laikam, lai asinis labāk riņķotu, lai neapniktu viens otram. Ne jau velti latviešiem ir tāda tradīcija, ka Jāņu naktī visas meitas – sievu nav. Vari ņemt kaimiņieni un iet papardēs. Bet kaimiņš atkal ar manu sievu. Vēmiens nāk. Nepieņemu. Nē.
Kamēr kāds ar kādu ir kopā, kamēr divas sirdis pukst vienādi, izbaudiet šo laiku! Nedalieties tajā ne ar vienu citu pasaulē! Ziniet, ka jau rīt jūs var izšķirt tāpat kā izšķira mani no manas sieviņas.
Tik traki jau nemaz nav, ka es tagad mirtu nost no bēdām. Man ir jauna draudzene. Jaunāka par manu bijušo. Ļoti līdzīga viņai. Esmu iemīlējies. Vismaz man tā liekas. Varbūt tā ir ilūzija.
