Tā vasara, kad kaimiņmājā ciemojās dižmanīgais pilsētnieks Pēteris, atmiņā palikusi ar dažiem gana pikantiem atgadījumiem, jo patiesībā – pie tantes viņš tikai pārnakšņoja, bet dienas lielāko daļu pavadīja mūsmājās. Man tolaik varēja būt kādi desmit gadi, viņam trīspadsmit. Tas tāds sprauna kumeļa vecums, kad ne visu, ko gribas, var dabūt, bet – gribas daudz: ielavīties pagrabā un pasūkt no mucas pašdarināto miestiņu; citiem neredzot, piekļūt pie kambarī rūgstošā mājas vīna pudeles; no viesību galda nočiept neizdzertu degvīna pudeli; lūrēt pa šauro pirts lodziņu uz sieviešu plikajām ciskām; doties vizināties ar mana onkuļa motociklu “Ural” un iebraukt kaimiņu dīķi; dzenāt dundurus, kas apsēduši govi, un gandrīz noslīcināt to vircas bedrē…
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
