Septembrī tradicionāli visā Latvijā rudens kļūst par Dzejas dienas fonu. Arī Gulbenē piektdienas, 9.septembra, vakarā centrālajā skvērā notika šāds pasākums. To rīkoja Rīgas jauno autoru biedrība “Karantīna” sadarbībā ar Gulbenes novada bibliotēku un gulbenietes Tīnas Žmuidas biedrību “Taburete”.
Savu dzeju pasākumā runāja ciemiņi no “Karantīnas” – Māra Ulme, Sabīne Rasa Vīra un Džonatans -, kā arī Gulbenes novada jaunie autori – T.Žmuida, Herta un Mikus Rotavots. Savuķart DJ Kress ieveda savā dzejas un mūzikas pasaulē.
M.Rotavots “Dzirkstelei” par šo pasākumu teica – T.Žmuida viņu aicinājusi piedalīties Dzejas dienā Gulbenē un viņš labprāt atsaucies. “Es nāku gaismā,” tā dzejošanas procesu komentēja M.Rotavots. Svarīgi esot arī publiski runāt savu dzeju “kaut vai vienai ausij”. Vai sadzirdēs, tas esot atkarīgs no tā, “cik šai auss vai ausis ir pieslēgtas sirdis, cik tās ir atvērtas vai aizvērtas”. Viņam labs draugs, dzejnieks Valdis Atāls reiz teicis, ka mūsdienu dzejnieki galvenokārt “raksta savu diagnozi”. Tāds periods ir bijis arī M.Rotavota dzīvē. Tad dzeja bijusi “melna”. Taču tad viņš ir devis sev solījumu laist pasaulē tikai tādu dzeju, kuru, viņaprāt, ir vērts dot cilvēkiem. Par savu dzejošanas dzenuli M.Rotavots sacīja: “Domas, jūtas, ritms, forma, iztēle… Dažreiz dzejolis var būt ļoti maziņš. Pat bez liekas tēlainības. Dzejolis ar striktu domu – kā uzasināts zīmulis. Bet citreiz dzejolis var būt kā tēlains plūdums. Neesmu no tiem, kas apsēžas un uzraksta dzejoli. Es gaidu, esmu atvērts. Kad tēli parādās, tie sakārtojas secībās. Tas ir neparedzami. Tur ir jābūt itin visam, bet ne katrā dzejolī ir jābūt visam. Var būt dzejolis, kas ir tikai jūtu dzejolis. Var būt dzejolis, kas ir tikai domu dzejolis. Un var būt dzejolis, kas ir tikai kāda notikuma atskaite. Tā daudzveidība var jaukties kopā.”
– Diāna Odumiņa
