Apiterapija, kad cilvēku ārstē ar bišu dzēlieniem, ir sen zināma lieta. Tas jau nav nekas jauns. Domāju, ka ir tikai pozitīvi, ja cilvēks var izmantot bites dzēlienu, un tas savukārt palīdz, lai slimību ārstētu. Pie manis paša ir braukuši cilvēki, lai saņemtu bites dzēlienu.
Tas jau vairāk domāts, piemēram, reimatisma ārstēšanai. Biti pieliek klāt sāpošajai vietai, un tā iedzeļ. Sāk jau pamazām – ar vienu biti, tad, kad organisms jau ir pieņēmis bites indi un alerģijas cilvēkam nav, tad bišu skaitu palielina līdz kādām desmit un procedūras gaitā atkal samazina līdz vienai. Protams, ja ir kaut kādas kaulu deformācijas, tad jau diez vai šāda ārstēšana palīdzēs, bet tie, kas ir bijuši pie manis ar muguras sāpēm, tās tiek pilnībā noņemtas uz kādām nedēļām divām. Es gan pats sevi šādi neesmu ārstējis. Es visu laiku lietoju bišu saražoto produkciju – putekšņus, bišu maizi, propolisu, medu. Tas taču ir vitamīniem bagāts un vērtīgs produkts. Lietojot medu, cilvēkam rodas arī lielāka enerģija, kā arī stimuls darbiem un prieks dzīvot. Medus domāts arī sirdij. No rīta paņem vienu tējkaroti medus, ieliec ūdenī un izdzer, tas dod spēku. Arī lietojot vakarā, tas nomierina pirms iešanas gulēt. Medus jau ir dažāds, piemēram, vīgriežu medus. Tas tāpat ka vīgriežu tēja nomierina uzbudinājumu. Dažāds medus domāts dažādām vainām. Bišu produkcija noteikti ir labāka par zālēm un antibiotikām. Ķīmija taču ir un paliek ķīmija! Savukārt medus ir dabisks. Man arī rodas jautājums, ar ko tad agrāk cilvēki ārstējās? Tikai ar visu dabisko – medu un tējām. Es arī zāļu vietā labāk izvēlos lietot bišu saražoto produkciju. Ja vajadzīga operācija, tad ar bitēm diez vai var kaut ko palīdzēt. Es katru dienu lietoju medu. Zinu, ka apiterapija ir diezgan oficiāla ārstēšana. Stradiņa slimnīcā kāda daktere izmanto šādu ārstēšanas veidu. Bišu indes ārstnieciskā iedarbība ir sen pārbaudīta. Nekāda jauna Amerika jau nav atklāta.
