Londona, 10.jūl., LETA–REUTERS/RBC. Naftas cenu kāpuma negatīvā ietekme jau skārusi lielāko daļu pasaules attīstības valstu. Eksperti atzīmē, ka starp zaudētājām šajā situācijā būs praktiski visas Āzijas valstis, ieskaitot arī Ķīnu.
Melnā zelta sadārdzināšanās tāpat negatīvi ietekmēs arī Turciju un Dienvidāfrikas valstis. Arī Krievija un Persijas līča valstis, kas gan gūst augstu peļņu no naftas cenu kāpuma, var saskarties ar augstu inflāciju un ekonomikas pārkaršanu.
Pēdējā gada laikā daudzi investori attīstības valstu tirgus uztvēra kā “miera ostu” – tie kļuva par drošu aizsardzību pret inflācijas riskiem un pasargāja kapitālu no pasaules tirgu nestabilitātes. Līdz pat šā gada maijam attīstības valstu tirgi turpināja priecēt investorus, jo to finanšu sistēmas praktiski nebija cietušas sub-prime kredītu krīzē.
Tomēr atsevišķi eksperti atzīmē, ka pēdējā laikā kapitāla plūsmas uz attīstības valstu tirgiem, izņemot vienīgi Tuvos Austrumus un Āfriku, sākušas pakāpeniski samazināties, pastāvot bažām, ka dārgā nafta un augstās pārtikas produktu cenas gala rezultātā ne pārāk pozitīvi ietekmēs šo valstu ekonomiku.
“Standard & Poor’s” attīstības valstu fondu tirgus indekss jūnijā piedzīvojis aptuveni 10% kritumu, kamēr attīstītajās valstīs tirgus lejupslīde bijusi 7,9% apmērā. Eksperti atzīmē, ka attīstības valstu tirgi savā ziņā ir kļuvuši paši par savu panākumu upuri. Šo valstu stabilā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma pieaugums, īpaši degvielai un pārtikai, izraisījis asu inflācijas kāpumu. Pie tam, pēc investīciju bankas “Morgan Stanley” ekonomistu domām, no šī naftas un pārtikas cenu kāpuma visvairāk cietīs tieši Āzijas attīstības valstis.
“Protams, ir labi, ka attīstības valstu tirgi vairs nav tik atkarīgi no Amerikas ekonomikas kā iepriekš, taču tiem jāiemācās pielāgoties augošajam pieprasījumam pēc degvielas un pārtikas,” norāda HSBC speciālisti.
Savukārt, pēc “Foreign and Colonial” pārstāvja Džefa Čoudrija domām, lielāko triecienu izjutīs Turcija un Dienvidāfrikas valstis, kas cieš arī no augstā tekošā konta deficīta un politiskās nestabilitātes.
Pie “uzvarētājiem” tajā pašā laikā var pieskaitīt Tuvo Austrumu reģiona valstis un Krieviju, kur gan tāpat netrūkst savu problēmu. Piemēram, Krievijas fondu tirgus šogad zaudējis 3,71%, pastāvot bažām, ka valsts ekonomika ir pārkarsusi, bet Persijas līča valstis netiek galā ar inflācijas uzliesmojumu. Līdz ar to naftas cenu straujais kāpums galu galā negatīvi ietekmēs visas attīstītās un attīstības valstis, atzīmē “Morgan Stanley” pārstāvis.
