Ar “Dzirksteles” starpniecību esmu saņēmusi rancēnietes Ausmas Zīlītes adītos cimdus. Izrādītā uzmanība mani ir saviļņojusi līdz asarām. Ir prieks, ka pasaulē ir tāds labs cilvēks kā Ausma!
Viņa šos cimdus un iepriekš pašas adītās zeķes man sūtījusi kā pateicību par suņu vilnu, kuru biju viņai nosūtījusi ar laikraksta iesaistīšanos. Mani šī dāvana vēl jo vairāk silda – ne tikai rokas, bet arī sirdi tāpēc, ka šī vilna ir savērpta no to suņu vilnas, kuri nu jau atrodas labākā pasaulē. Tie ir mani divi īru seteri – Klēra un Greisa, četri vēja suņi – Brusters, Sniedziņš, Ance un Nensija un beļģu aitu suns Rosis. Visi bija skoloti, kopti, regulāri ķemmēti, mīlēti un cienīti.
Ausmas kundzei tiku nosūtījusi 10 gadus krātu vilnu, kuru ievācu un, sargājot no kodēm, 10 gadus glabāju savas ģimenes mājas šķūnītī. Man ir liels prieks, ka Ausma zināja, kā šo vilnu savērpt diegos un kā noadīt tik skaistas un vajadzīgas lietas! Tās ļoti noder tagad, kad atkal ir iestājusies ziema.
Es vēlu Ausmas kundzei skaistus Ziemassvētkus, sūtu vislabākās domas un vēlējumus un ļoti ceru, ka viņa atbildēs uz manu tālruņa zvanu. Vēlos personiskā sarunā pateikt viņai paldies un pretī dāvāt savu draudzību un sirds siltumu.
– Agras Riekstiņas teikto pierakstījusi Diāna Odumiņa
