Gulbenes zupas virtuvēs, kuras joprojām ir pieprasītas, pieļauj iespēju, ka ar nākamo gadu var palielināties to cilvēku skaits, kurus būs nepieciešams barot.
Gulbeniete Ilga Vanuška zupu vāra jau 16.gadu. Viņa to dara Viestura ielā. Ceļas pulksten divos, lai jau sāktu rosīties zupas virtuvē.
“Divus katlus nevaru tik ātri izvārīt. Vārīties tie sāk ap pulksten pieciem, un ap pulksten septiņiem, astoņiem zupa ir gatava. Ir, kas nāk pēc zupas jau no rīta, citi ap pusdienlaiku. Pēc zupas nāk arī cilvēki, kuri pirms tam nav nākuši. Vedam zupu arī cilvēkiem uz mājām. Ir ļoti daudz tantiņu, kurām vedam zupu, piemēram, Staros, Stāķos, pilsētā. Pa mājām man palīdz izvadāt audžudēls. Pērkam paši degvielu un braucam. Bet ir, kas nāk pakaļ ar spainīšiem. Nevar teikt, ka ziemā nāktu vairāk. Vienā nedēļā bija ļoti daudz, bet šajās dienās bija atnākuši desmit cilvēki. Varbūt dziļais sniegs vai kas cits attur,” stāsta I.Vanuška.
I.Vanuška aptuveni četrus vai piecus gadus dod zupu arī samariešiem, lai izvadā to aprūpējamajiem. Zupu viņa vāra katru dienu, tikai brīvdienās ne. I.Vanuška priecājas, ja kāds labvēlis palīdz ar produktiem, bet tādu neesot daudz. Viņa visu pērk pati no savas pensijas, lielveikalā skatās, ko var lētāk nopirkt.
“Ja man kāds iedod ievārījumu, tad dodu to cilvēkiem līdzi pa burciņai. Tantiņām arī ielieku pa ievārījuma burciņai. Veikals “Zīle” ir piešķīris maizi. Atveda man arī “Ozolu” maizi. Paldies skolēniem, kuri Labo darbu nedēļā atnesa rīsus, grūbas, ķirbi. Biju par to ļoti priecīga! Palīdzība ir liels atspaids. Es īrēju telpas, maksāju par tām. Elektrība man izmaksā aptuveni 40 eiro mēnesī. Jākurina ar malku. Paldies bijušajai labiekārtošanas iestādes vadītājai Ligitai Miezītei, kura palīdzēja ar malku! Ja nebūtu šīs palīdzības un pašai būtu jāpērk malka, tad es nemaz vairs nevarētu darboties, jo es kurinu un vāru zupas katlus no pulksten diviem līdz septiņiem vai astoņiem. Malka ļoti aiziet,” saka I.Vanuška.
Viņa piebilst, cik ilgi varēs, tik strādās, lai izsalkušie ir paēduši. “Esmu pieradusi to darīt, un man patīk palīdzēt,” saka I.Vanuška. Viņa nevienam neprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina trūcīgās personas statusu.
Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Gulbenes komitejā arī dala zupu. Gulbenes komitejas izpilddirektore Biruta Kozlovska “Dzirkstelei” saka, ka šobrīd nav tā, ka pēc zupas nāktu vairāk.
“Redzēs, kā būs uz priekšu. Iespējams, jaunajā gadā pieprasījums zupai būs lielāks. Ja vajadzēs, tad arī gādās vairāk. Mums jau pašvaldība atmaksā zupas virtuvi. Tagad nāk tie, kas arī nāk visu laiku. Nav nekādu izmaiņu. Nav ne vairāk, ne mazāk. 35 līdz 40 cilvēki nāk pēc zupas, kuru dodam pirmdienās, trešdienās, piektdienās. Savukārt ukraiņi pēc zupas nenāk, viņi nāk pakaļ pārtikas un higiēnas pakām,” stāsta B.Kozlovska.
I.Vanuška saka, ka reizēm ir tā, ka cilvēks saņēmis zupu Sarkanajā Krustā, bet nāk pēc tam vēl arī pie viņas pēc siltas zupas. “Ir, kas ēd zupu abās vietās. Laikam nepietiek. Cilvēkiem gribas ēst,” stāsta I.Vanuška.
– Inita Savicka
